| pāris dienas |
23. Sep 2007|13:53 |
svētdienas rīts, jau otrais portugāļu svētdienas rīts. kanpi pamodusies uzlieku ūdeni savai palašķu tējai, kas vesta no manām pļavām un kas plūkta ar manām rokām. giadot, kamēs ūdenis sasniegs 100 grādu atzīmi, dodos uz balkonu. uz balkonu, kur paģājušo nedēļu ēdām katras brokastis. jūtu zivs un šāļuma smauku, tagad tā liekas, tik neatņema šī dzīvesvietas sastāvdaļa, tik pierasta un normāla. bet vairāk negribas brokastis pavadīt baloniņā, jo liekas, ka pamaz vietu, lai gan tur neviena nebija. dzīvoklī jau esam pieci - 3 lietuvieši un mēs. puisis smēķē, tāpēc viņam tīri iemīļota vieta ir balkons. viena no labākām interneta vietām iz balkoniņš, ar tas nosaka lietuviešu apmeklējuma biežumu. (ziniet kā mums ar internetu? mēs ķeram kaimiņa internetu, kura niknames ir casa (mēs izrunājam kā kaza, bet patiesā nozīme jau visiem zināmāmāja). un dzīvoklī it pāris labās vietas, kur to var vislabāk uzķert, protams, mūsu istabai pieejošā loģija ir vislabākā vieta). jūtama mājas telpas sarukums, bet tas jau arī vēl nav viss, jo būs vēl viena lietuviete un rumāniete nākamās nedēļas laikā. bet nav jau tik traki, jo mums sava istaba ar savu loģiju - mums ir vislabākā istaba! un to es nesaku, lai sevi mānītu, bet tā patiešām ir.
piektdienas vakaru bija paredzēts erasmus studentu pārtijs. gāja baigi labi. savācāmies mēs visi pieci biedri un ap pulkstens vienpadsmitiem p.m. devāmies uz centru. sameklējām vajadzīgo ielu ar vajadzīgo bāra nosaukumu. un izbrīnā sapratām, ka tā vieta ir slēgta (vai drīzāk pamesta). tā nu mēs šokā pāris minūtes stāvējām, lt draugi sazvanīja mūsu portugāļu draudzeni Martu, kura mums īrē dzīvokli, viņa saka, ka drīz būšot. gaidot, satikām un sapazināmies vēl ar divām poļu meitenēm, kuras arī bija kritušas par upuri erasmus pārtija informācijai. viņas bija jaukas (droši vien vēl arī tagad ir). drusku papļāpājām, viņas sazvanīja savu portugāļu draugi, viņš būšot pēc 2 min. tā mēs tur stāvējām un centāmies kaut ko runāt. portugāļi. sagaidījām tikai to puisi, kurš tāpat ieradās 2 min vietā pēc kādām 30 min, bet Martu nesagaidījām. devāmies mājās ar nakts autobusu. par spīti tam, ka neballējāmies, iegāju gulēt pl.04:00. man pašai par to smīniņš zogas vaidziņos.. (nu par pārtiju) (:
lietuvieši interesant cilvēki. mēs viņus vienudien aizvedām līdz vecpilsētas centram, pagāja ~90 min un šķīrāmies, viens otrs no viņiem dod priekšroku braukt mājās (mājas turpmāk ir domātas šis Matosinhos dzīvoklis). un viens pievienojās, otrs brapuca savas dzīvokļlietas kārtos, tātad vecpilsēta viņiem nav tā interesantākā vieta. un vakar bija kronis visam! mēs ne dienu nevaram nosēdēt istabā, bet lt puisis to izdarīja (ja neskaita aiziešanu līdz veikalam). es zinu, esmu ļaunā, kas aprunā cilvēkus, bet es nespēju aptvert to, kā svešā valstī cilvēks var nosēdēt pie tv, skatoties multenes un pie pc, spēlējot datorspēles! eh, bet lūdzu nevajag izveidot stereotipus, jo viņš ir samērā jauks cilvējs, ar viņu var var parunāt, sabiedrisks un ļoti labi runā angļu valodā. puisi sauc Algirdas. lt meitene, kas nebija plānota šajam dzīvoklim, bet nu tā nu viss izvērtās, ka viņi visi dzīvo kopā. viņa ir jauka, miermīlīga un labsirdīga, bet dažkārt stumdāma un grūstāma. lai sadzirdētu ko viņa saka, ir jāsasprindzina dzirdes aparāts. kautrīgs cilvēks. viņa iedzīvojas, bet lēnāk nekā citi. meiteni sauc Ruta. un tad vēl ir trešais lt personāžs, kura tomēr nedaudz atšķiras no diviem iepriekšminētiem viņas tautiešiem. tieva un gara, bet nekādā gādījumā ne blondās dāmītes tipa. aša, ar paskaļu balsi. daudz kur bijusi, daudz ko redzējusi. ieoranži mati. ja panki sadalītos pakāpēs vai līmeņos, tad varētu viņu pieskaitīt pie viena no zeākās, tādā nozīmē, ka nav tik traka kā ierastie panki, bet dažas pazīmes manāmas. jauks cilvēks, var ar viņu parunāt. arī runā in english labāk nekā es. samērā viegli komunicēt ar viņu. viņas vārds ir Laima, gluži kā mūsu šokolādes fabrikas vārds un kā slavenās latviešu dziedātājas Vaikules vārds. šī ir tā meitene, kuras vecvecāki dzīvo liepājā un kura sprot latviešu valodu. neinteresanti, ne?
komunicēšana ar lietuviešiem var notikt dažādās valodās - angļu vai krievu, bet ja galīgi nevar, tad izmetu kādu vārdu latviski un viņi saprot un ir reizes, kad vieņi lietuviešu, jo ir vārdi, kas mūsu valodām ir ļoti līdzīgi. bet, protams, mūsu sarunās virsroku ņem angļu valoda. bet es jau teicu, ka būs jātaisa krievu valodas vakari, jo galīgi sāk aizmirsties citādi. tagd nav dienas bez angļu valodas. ja sanāk dienā vairāk runāt šajā valodā, piemēram, ar poļu meitenēm, tad vakarā jau ar arinu pārmijam dažus vārdus šajā mēlē.
vakar gājām gar jūru, tikai izmest līkumu, kā saka, izvēdināt galvu, tad spriedām, ka mums tādi ieilgusi vasara, par veselu mēnesi garāka, nekā citus gadus. skasiti! bet vienlaga gaidam skolu, jo būs vismaz vairāk ko darīt, atkal jaunas sejas, jaunas vēsmas. šeit, ja tu dienā nepārmij nevienu vārdu ar kādu svešinieku, vai ne ar vienu neiepazīsties, tad, liekas, ka dienai kaut kā pietrūkst.
līdz nākamajai rizei.
ar mīlestību, Linda |
|