Giraffe on a walk...

Ja es šī studiju gada laikā neieslīgšu depresijā vai kādā katatoniskā stāvoklī, tad es būšu pārsteigusi pati sevi. Būšu izrādijusies stiprāka nekā uzskatīju! <- cerēsim uz šo variantu.
Vēl pat nodarbības nav sākušas, bet esmu jau a bit stressed out about future, i do not understand, how people can believe in me.
Cheer - for the better future. (:

Dzīve ir skaista.
Šis ir skaistākais laiks mūsu dzīvē.
Jābauda katrs brīvais brīdi. Juhū. (:

Es tiešam vairs šamējo nepanesu!
Mani pielauza miegs - adios mios. Lai salda gulēšana!

Jūtos ļoti kašķīga - nekaitināt!

Man laikam ir mazā 8. marta vakara depresija!
Rīt jauna diena.

Kas ir mīlestība? Vai vārdi es tevi mīlu nozīmē, ka ir mīlestība? Vai cilvēki vispār pārāk daudz nemētājas ar šiem vārdiem, es, piemēram, nevaru pateikt es tevi mīlu cilvēkiem, kuri man nav svarīgi. Pat tiem, kuri ir - mēdz būt grūti to izdarīt, lai gan to vajag patiekt, citādāk otrs nezinās, ko tu viņam nozīmē.
Kas ir ģimene? vai viens cilvēks arī skaitās ģimene, vai obligāti ir jābūt diviem un vairāk? kā vispār cilvēki definē ģimeni, kā viņi izvēlas, kas viņiem ir ģimene, kas nav - vai arī tikai asinsradinieki ir ģimene vai tie,kas tevi ir izaudzinājusi? Vispaŗ vai mūsdienās ģimene ir svarīga, via arī katrs domā un cīnās tikai par sevi. Vai mēs esam izteikta egoistu pasaule. Kā kas nepatīk - mēs varam vnk pagriezties un aiziet neatskatījusies.
Draudzībā - vai vispār ir patiess termins - draudzība uz mūžu, vai tāda ir iespējama? Gribas jau ticēt, ka ir, bet periodiski māc šaubas. Kādēl ir cilvēki, kurus uzskati par draugiem, bet vēlāk viņus vairs šajā kategorijā neskaiti. Vai ir iespējams labākais draugs? Vai labākais draugs vispār eksistē, vai ir iespējams uzticēties vienam cilvēkam tik ļoti. Vai tomēr nav, jo iekšēji ir bailes no vilšanas, vai ka tavu uzticēšanos var nodot?
Kā var 'atkost' cilvēku pirms nav par vēlu. pirms neesi apdedzinājies tā, ka vairs nespēj uzticēties citiem?
Vai uzaugšana bez kāda no vecākiem var atstā iespaidu uz visu dzīvi, ,kad ir grūti dibināt kontaktu, atvērties, iepazīties? Vai arī tas ir absolūti nesaistīti, vnk cilvēks ir tik kautrīgs, kluss, bailīgs, nespējīgs vienkārši peldēt pa straumi. nespēj atslēgt savu domāšanas aparātu.

Cilvēks miris, bez dvēseles ir vienkārši gaļas gabals. Nekas vairāk pāri nepaliek - auksts gaļas gabals, ko aprakt zem zemes vai sadedzināt.
Es dodu priekšroku sadedzināšanai, nevis aprakšanai, lai gan, ja padomā no otras puse [praktiskās], ja aprok, tas nozīmē, ka zem zemes dzīvojošajiem tārpiņiem, kukaiņiem u.c. citiem man nezināmiem, bet gaļēdājiem, ir pārtika ilgākam laikam -> tie izdzīvo un putniņiem u.c. radībām ir barība <- nebeidzamais dzīves cikls.
Pasakiet man, kur paliek dvēsele, kad sirds pārstāj pumpēt asinis, elpošana apstājas un organismam nav skabeklis un smadzeņu darbība apstājas? Kur tā paliek? Vai pastāv reinkarnācija? Vai dvēseles maldās pa pasauli? Vai dvēsele saglabā mūsu atmiņas, mūsu personību, vai arī mēs vnk beidzam eksitēt? Varbūt dvēsele vispār nav, lai gan man grūti iztēloties to, jo tad mēs esam vnk gaļas gabals, bet no kurienes un kā rodas domas, idejas, kā mēs spējam visu sakkordinēt un izdarīt, ja ne tā nemirstīgā daļa, kas palīdz veselam organismam, spējīgam pareizi funkcionēt darboties, attīstīties?
Laikam jau uz šiem jautājumiem mēs atbildes uzzināsim pēc nāves [un tas ir arī viens liels varbūt].

Vakara pārdomas jeb slima suņa murgi. Man jau vispār ir problēmas noformulēt savas domas, bet pēdējā laikā man pat ar savām ne īpaši labi formulētajām gribas ar kādu dalīties. Es pat nezinu, ko man gribās - 1,2 dienas pabūt vnk mājās un ar nevienu nekontaktēt, vai arī iziet sabiedrībā sapazīties ar cilvēkiem, just būt carefree (bet es to laikam nemāku - tādi gēni). Vispār nekam nepietiek laika 24h ir par maz - viss iet uz priekšu tik ātri. sim būtu jābūt manam gadam, bet pagaidām liekas, ka viņš paies nemanot, man apt nav sajūtas, ka ir jauns gads - vienīgais, kas mainījies, ka tagad rakstot datuma jāraksta 2013.
Zinu cilvēkiem nepatīk čīkstētāji, bet pašlaik es pati sev pēc tādas izklausos, jo reāli es te tik savā galvā visu k-ko domāju, bet darīt neko nedaru. Man prieks, ka cilvēkiem dzīvē notiek visādas interesantas lietas, ka viņiem jauni draugi, jaunas aizraušanās. Man jaunvāra vispār nav bijis - tagad vēl koris 2x ne'deļā, tāpat labi,ja vienu sanāk apmeklēt. (chuckle) Sajūta, ka esmu huge dissapointmet to myself and to others. un es tik spriedelēju. Lielākais dissapointment - es kļūstu par sliktu draugu, man liekas, ka tas saasinās - es tā jau par sevi neesmu baigi augstās domās, ka es te baigi atbalstošas vai palīdzīgu roku sniedzošs esmu. Bet pēdejā laikā - ķļustu ar vien sliktāks un draugi ar drīz sāks pazust, pašai to nemanot. Jo cik var paciest cilvēku, kuram nekad nav laika, vai kurš visneforšākajos momentos saslimst, vai kurš vnk grib neko nedarīt un ir par slinku, lai pieceltu savu pakaļu un aizbrauktu uz kadu centru vai k-kur tālāk. VNK - diezgan nožēlojami. Laikam būs jāapsver doma par iešanu pie kāda parunāties, lai mani iegroza pareizajās sliedēs. es vnk cilvēkiem neko vairs nestāstu, lai gan, ja uzdod jautājumu,kas interesants - nu tiešam nekas interesants nav - mana dzīve sastāv no darba, mācībām, laukiem un kora. juhū. un vakaros, kad esmu mājas gulēt gribu jau 23. Vispār nesaprotu, kādēl es to visu rasktu, bet gan jau kādam gudrākam cilvēkam un kurš labāk psihi saprot būtu izskaidrojum šīm izdarībām.
lai visiem jauks miegs. (:
p.s. jau otrā reize, kad man neizdodas ieseivot, laikam jau nav lemts un varbūt nav arī jēga, ko rakstīt. Lai manas smadzenes pašsgremojas.

Būs jāsāk lietot nomierinošie līdzekļi, smadzeņu darbību stimulējošie medikamenti, kas možumam (nepārtraukti kafija).
Man ir sajūta, ka manas smadzenes un organisms jūdzas.
lai dzīvo studenti.

Man ir tā sirreālā sajūta, ka esmu nedaudz caurspīdīga vai kā pieneņu pūka, kas lido pa vējam. Kur mani nesīs tur iešu. Diezgan iestrēgusi starp darbu, skolu, mājām, laukiem - reti sanāk satikt draugus, pietrūkst mans svariņš, gaidu atpakaļ. Man ir apnicis mācīties - rīt kārtējais eksāmens, kuram esmu ne cepta ne vārīta. Vispār šī nedēļa būs just great.Un izskatās, ka mans suprise nesanāks. Nekas 3-dien tāpat k-kur aizbraukšu - gribas pamainīt klimatu, pirms ķeros pie slimības vēstures sacerēšanas, referāta rakstīšanas, un gatavošanās nākamajiem eksāmeniem.
Nesaprotu - kurš izdomāja VASARAS sesijas. Publisks - fū.

Ļoti gara diena un vēl garāka nedēļa, bet nekas sevišķs nav izdarīts.
Man patīk dziedāt. (:
Man patīk lasīt un klausīties grāmatas.
Man patīk gulēt.
Man patīk mani draugi.


Nosauciet sev tuva cilvēka 5 labākās īpašibas un 2 sliktākā. Tās pierakstiet uz lapņas. Kad tas darīt - jautājimet man, kāpēc es to liku darīt[individuāli]. <-- šis ir no psihosomātiskāš medicīnas lekcijas.

Vienmēr esmu respektējusi un cienījusi cilvēkus, kas runā valsts valodā ar akcentu, nekā nerunā nemaz. Un esmu gatava pāriet uz citu valodu, cik manos spēkos, un ar viņiem sarunāties viņu valodā, bet galvenais ir censties un mēģināt. Gribu redzēt, ka viņi ciena latviešu valodu, tāpat kā es cienu viņu valodu un cenšos to iemācīties. vajag apbusēju sapratni un nenosodīt, ja kas nesanāk - galvenais ir mēgināt, un tad viss nokārtosies un sanāks. Tam tiešam ticu.

Šis būs ieraksts, kur es centīšos neiepīt nevienu svešvalodu, jo dzimtā - latviešu - valoda ir pietiekami bagāta un daiļrunīga. Cits variants ir, vai es spēju tik labi to pielietot!
Man ir sakrājies. Tikai nevaru saprast, vai tie ir kādi sīkumi no ikdienas, vai vainīgs ir JRT izrāžu maratons[precīzāk Hermaņa izrades]. Viņš ar savām izrādēm apspēlē latviešus, tur ir stāsti, notikumi no "vienkāršā" latvieša dzīves. Pie šī latvieša sevi pieskaitu arī es.
Man ir sāpe par un uz latviešiem.
Melnais piens - izrāde ar tik plašu emociju gammu, kurai izgāju cauri - smiekli, asaras, tādas dusmas un beigās dziļa sāpe.
Mēs esam tik stipra tauta, kas ir pieredzējusi un izgājusi cauri tik daudziem notikumiem savā vēsturē un esam nonākuši līdz šim punktam, kur mēs atkal esam pakļauti kādai varai. Es pat neesmu paŗleicināta vai tā vara ir ES vai Krievija, vai mūsu vēlme būt ierobežotiem apspiestiem, bet notiekošais gan politikā, gan laukos, gan ar sabiedrību kā tādu.
Atgriežoties pie izrādes, tur bija stāsts par lauku ļaudīm un viņu govīm, kā katra gotiņa ir zelta vērta, tiek ap'miļota, apčubināta pat vairāk kā tuvākie līdzcilvēki, kā mūsu ekonomika/politika piespiež lauku cilvēkus nodot gotiņas lopkautuvēs, nepalikt jaunajiem laukos. To viņi panāk ar visām ES prasībām, ja nesanāk ar šūnu skaita palīdzību, tad ar baktērijām ,kas ir mums apkart, bet viena par daudz un piens ir nederīgs. Kad biju maziņa, tad viss bija vienkāršak vismaz lauku ļaudīm - viņi nodeva pienu, saņēma samaksu, audzināja cūkas, vistas un varēja izskolot un pabarot savu ģimeni. Tāda sajūta, ka tagad, jo mazāk mums mājlopu, jo tīrāka Latvija un gaiss un labāki cilvēki. Nezinu, ko mēs domājam visu iznīcinot. Cukura fabrikas, stikla ražosānu, tagad arī lauksaimniecību. Galvenais, ka man nav ne mazākas jausmas kā mēs varam atjaunot jau iznīcināto, bet par lauksaimniecību un zemniekiem valdība jau varētu pacīnīties, bet, nē, mēs kā nobijušās zaķpastalas piekrītam un izdarām visu, ko no mums prasa un brīnamies, ka cilvēki aizbrauc, darba nav. Nesaprotu no kā viņi baidās, ka pateiks - nē. VIsmaz būs mēginājuši.
Runājot par ES - ja man tagad, šodioen būtu jāiet un jābalso PAR vai PRET iestāšanos - es balsotu pret. Lai gan kā jaunietim, man tas izdarītu vairā kslikta nekā laba, bet savu bērnību es atceros kā skaitākus un piepildītāku nekā tagad bērnu. Man bija lauki, kur ir dzīvnieki, svaigs gaiss, vecvecāki,kas mani mīl un kam ir laiks man. Jā, cilvēki nepelnīja tik daudz, bet viņi sev audzēja augļus, dārzeņu,s olas un gāla arī bija. Tagad ir izmainījusies ģimeniskā struktūra, kad vēcāki strādā, vevecāki strādā, bet bērni sēž pie datora un interneta. Es uzskatu, ka vecākiem ir jāstrādā, bet jāatrod laiks arī bērniem - vismaz reizi mēnesī jādara kādas aktivitātes, kur jāaizbrauc - kaut vai uz mežu, bet tas kopā ar bēniem. Bērnus nevajadzētu līdz pusnaktij pieskatīt auklītēm vai atstāt vienus, bet vecvecākiem vajadzētu dzīvot mājas un, cik viņu, spēkos parūpe'ties, pabarot, apmīļot, palīdzēt ar mājasdarbiem bērniem. Viņi izaugtu daudz cilvēcīgāki. Ir jāmēģina atjaunot kādu ģimenes struktūru, lai gan nezinu, vai nav jau par vēlu.
Internets ar savu informāciajs pieejamību ir samaitājis mūs kā sabiedrību, jo nav vairs nepeiciešam tik bīeži uzturēt normālu cilvēciksu kontaktu, bet pietiek ar pāris vārdu paziņošanu caur virtuālajiem portāliem, mes aizmirstam kā sarunāties, uzklausīt, kontaktēt, rīkoties dažādās situācijas. Visu ir tik gudri, tik gudri, jo viņi to visu ir izlasī'juši internetā, ka ir tāds un tyāds likums, ka ir tāda un tāda lieta un, ka jūs nedrīktējāt tā un šitā atbildēt vai izturēties pret mani, jo redz tas vairs nav atļauts. Mums ir tik daudz tiesību, bet pienākumus kā aizmirstam.
Referendums. Es cenšos akceptēt un saprast cilvēku viedokļus, kuri balsos par un pat daļēji varu. Lai gan es būšu dziļi dusmīga uz tiem latviešiem, kas kā čības sēdēs savās siltajaš istabiņas un neliedās aiziet uz tuvāko iecirkni un iztiekt savu viedokli. Latviešu valoda tā jau tiek ļoti apdraudēta ga no krievu valodas, gan anbgļu valodas puses - nepataisīsim to par vēl trauslāku. Tāpat krievu valodu ir spiesti iemācīties praktiski visi Latvijas iedzīvotāji, tai jau ir liela vara. Bukleti un pamācības arī tiek veidoti divās valodās ļoti lielā daļā iestāžu. Sabiedrība kļūs vēl sadrumstalotāka, ja tik nobalsots par - es tam dziļi ticu. Un es nepiekrītu argumentam, ka "es balsošu par, jo pazīstu cilvēkus, labus cilvēkus, kas ir nodzīvojuši Latvijā visu savu dzīvi, bet viņiem nav izdevies izsisties, jo ir ļoti grūti iemācīties valodu, nu viņiem valodas nepadodas". Jebkurš cilvēks ir spējīgs iemācīties jaunu valodu, citam tas iet lēnāk citam ātrāk, bet, ja vajadzība spiestu, tad to jau sen būtu izdarījis. Cita ir lieta, ka negribās vai ir labi kā ir, tad aizver muti un nečīksti, ka tiec apspiest, ka pret tevi izturās tik slikti un netaisnīgi.


Es mīlu šo zemi - tāpēc uzvilksim savus tautas tērpus un nodziedāsim kādu skaistu Latviešu tautasdziesmu!

I'm out of time.
es nepārceļšu, es nepārcelšu, es nepārcelšu.

* sākt nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. [aerobika, vingrošana, pavasarī - visur k-kur iespējams ar riteni].
* doties iekarot Bērnu slimnīcu.
* darbs, darbs, darbs.
* uztamborēt k-ko.
* vispār kļūt aktīvākai - iestāties kādā organizācijā.
* mēģināt izcīnīt stipendiju.
* jaunas paziņas.

This is getting lame.

*i do not like myself anymore.
*i do not think that i am interesting anymore. (i had problems with this early, but now i do not have any doubts)
*i can not entertain myself - everything seems uninteresting and not worthy.
*i have cried 2 times in last 3 day interval.
*i feel guilty of something, that i do not know.

What the hell is happenig!?
I hope,that this is only this weeks thing.
So tomorrow is going to be a new week and new ME!

One good thing - i finally finished a-book. (:

This week sucks.
I have sleep deprivation (just tuesday)

(hug) sīkā.
pateicoties Tev - pārtraucu savu no-movies maratonu. (:
jāskatās,kas nākamais sarakstā.

Pēdējo nedēļu vai pat divas sajūta, ka tūlīt varētu sākt histēriski raudāt vai smieties. Varbūt pat abus apvienotu. K-kā nesanāk salikt visu pa plauktiņiem un dižie plāni izgāžas. I feel like i'm on edge. like i have this sword hanging above my head and waiting for the right moment to fall.
Bet vispār šodien daudz smējos, lai gan uz mani pat tā dīvaini skatījās periodiski my costudents - nesaprotu, kas slikt, ja cilvēks ir iekš aktīvā mood. :P
Galvenais,ka man ir pressure no [mostly] viena cilvēka puses,lai es dabūnu mašinu un pusi grupas vedu uz tbc klīniku Upeslejās. It kā es būtu vienīgā ar tiesībām un mašinu.[labi mašina varētu būt problēma] Bet tu nevajag man visu laiku skalot smadzenes. Varbūt man tiešām ir nedaudz bail un tas,ka tiesības nenozīme,ka esmu baigais profesionālais braucējs. Saprotu,ka autobuss iet reizi stundā un tā, ka sametīsies benzīnam, bet galu galā tā mašīna nav mana un ir jārēķināš arī ar īpašnieka viedokli. Dažiem to nesaprast. Un varbūt man nemaz negribas braukt, visus vest, jo es negrasos vienmēŗ būt šoferis, ja vajadzēs k-kur nokļūt. Man nepatīk,kad izdara spiedienu un cenšas iedarboties uz mani psiholoģiski. [es tomēr joprojām [so i would like to thing] esmu peitiekami jauks cilvēks un man nepatīk teikt - nē, lai gan es to varu izdarīt].

Sof - tu zināji,ka Butler ''sašauts'' filmēšanas laukumā un 20 min mēģināja asiņošanu apturēt. Vispār jau ar neīstām lodēm un nedraudēja dzīvībai bīstamas sekas, bet tenku žurnālos, tas ir pietiekami svarīgs notikums, lai pieminētu. (:

šodien ir dzīvnieku diena - tāpēc sveiciens visiem man zināmajiem četrkājiem un divkājiem, un pat polikājiem.

Šodienas conclusions - RSU man ir tikai 2 draugi, kad abi izdomā neatnākt uz lekcijām ir ļoti vientuļi un garlaicīgi. Un man liekas, ka man ir jānomaina mana citāta viena rindiņa:
I'm not like them, but I can pretend uz I'm not like them and I can't pretend.
Kāds runā ar visiem grupas biedriem, izņemot mani. (pašai likās visai smieklīgi)
 Tāda sajūta, ka es šodien būtu palikusi maza, nepamanām un neinteresanta (visi mani ignorē). Labi, ka ir grāmatas. Šī brīža lasāmviela --> kļūst interesanta.
 Atklāsme: Man praktiski nav puišu draugu. :P

Gribas palasīt Ziedoņa epifānijas. (: