Giraffe on a walk...

Cilvēks miris, bez dvēseles ir vienkārši gaļas gabals. Nekas vairāk pāri nepaliek - auksts gaļas gabals, ko aprakt zem zemes vai sadedzināt.
Es dodu priekšroku sadedzināšanai, nevis aprakšanai, lai gan, ja padomā no otras puse [praktiskās], ja aprok, tas nozīmē, ka zem zemes dzīvojošajiem tārpiņiem, kukaiņiem u.c. citiem man nezināmiem, bet gaļēdājiem, ir pārtika ilgākam laikam -> tie izdzīvo un putniņiem u.c. radībām ir barība <- nebeidzamais dzīves cikls.
Pasakiet man, kur paliek dvēsele, kad sirds pārstāj pumpēt asinis, elpošana apstājas un organismam nav skabeklis un smadzeņu darbība apstājas? Kur tā paliek? Vai pastāv reinkarnācija? Vai dvēseles maldās pa pasauli? Vai dvēsele saglabā mūsu atmiņas, mūsu personību, vai arī mēs vnk beidzam eksitēt? Varbūt dvēsele vispār nav, lai gan man grūti iztēloties to, jo tad mēs esam vnk gaļas gabals, bet no kurienes un kā rodas domas, idejas, kā mēs spējam visu sakkordinēt un izdarīt, ja ne tā nemirstīgā daļa, kas palīdz veselam organismam, spējīgam pareizi funkcionēt darboties, attīstīties?
Laikam jau uz šiem jautājumiem mēs atbildes uzzināsim pēc nāves [un tas ir arī viens liels varbūt].