Giraffe on a walk...

Pēdējo nedēļu vai pat divas sajūta, ka tūlīt varētu sākt histēriski raudāt vai smieties. Varbūt pat abus apvienotu. K-kā nesanāk salikt visu pa plauktiņiem un dižie plāni izgāžas. I feel like i'm on edge. like i have this sword hanging above my head and waiting for the right moment to fall.
Bet vispār šodien daudz smējos, lai gan uz mani pat tā dīvaini skatījās periodiski my costudents - nesaprotu, kas slikt, ja cilvēks ir iekš aktīvā mood. :P
Galvenais,ka man ir pressure no [mostly] viena cilvēka puses,lai es dabūnu mašinu un pusi grupas vedu uz tbc klīniku Upeslejās. It kā es būtu vienīgā ar tiesībām un mašinu.[labi mašina varētu būt problēma] Bet tu nevajag man visu laiku skalot smadzenes. Varbūt man tiešām ir nedaudz bail un tas,ka tiesības nenozīme,ka esmu baigais profesionālais braucējs. Saprotu,ka autobuss iet reizi stundā un tā, ka sametīsies benzīnam, bet galu galā tā mašīna nav mana un ir jārēķināš arī ar īpašnieka viedokli. Dažiem to nesaprast. Un varbūt man nemaz negribas braukt, visus vest, jo es negrasos vienmēŗ būt šoferis, ja vajadzēs k-kur nokļūt. Man nepatīk,kad izdara spiedienu un cenšas iedarboties uz mani psiholoģiski. [es tomēr joprojām [so i would like to thing] esmu peitiekami jauks cilvēks un man nepatīk teikt - nē, lai gan es to varu izdarīt].

Sof - tu zināji,ka Butler ''sašauts'' filmēšanas laukumā un 20 min mēģināja asiņošanu apturēt. Vispār jau ar neīstām lodēm un nedraudēja dzīvībai bīstamas sekas, bet tenku žurnālos, tas ir pietiekami svarīgs notikums, lai pieminētu. (:

šodien ir dzīvnieku diena - tāpēc sveiciens visiem man zināmajiem četrkājiem un divkājiem, un pat polikājiem.