Sapņu templis

Vispirms man bija jāiet uz kaut kādu suņaudzētavu, kurā man bija pienākums ik pa brīdim suņus, visādu jaukteņu baru, uzraudzīt, tikai bija nakts vidus un man bija viņiem jāstiepj smags barības maiss, tāpēc, kad nonācu, bija jau rīts. Bet pa nakti visi suņi bija izmukuši, jo apkārtnē bija vilki, kuru gaudām viņi sekoja. Vienu suni tomēr noķēru, bet viņš savvaļā bija iemācījies runāt un pieprasīja, lai es visiem bara suņiem maksātu ar svaigu gaļu, ne suņu barību, tad viņi atgrieztos. Tā kā to nevarēju, meklēju jaunu darbu un atradu kaut kādā citā dzīvnieku firmā, kas rūpējās par aizsargājamiem dzīvniekiem. Man uzdeva lielo pandu vest pastaigā, ko arī darīju, vedu kā suņuku, pa ceļam gadījās kaut kāds puisis, kas veda staigāt savu suni un teica, lai es sekoju, aizvedīšot uz skaistu vietu. Sekoju ar, un nonācām pie liela, skaista ezera, krasts viss noaudzis ziediem, ezers pilns gulbju, bet, lai to aizsargātu no cilvēkiem, gar malu uzcelts augsts žogs, kas vēlāk pārvērtās par stikla sienu visā ezermalas garumā. Bet pats ezers - milzīgs, kamēr gājām, mainījās klimata joslas un nonācām tālos ziemeļos, kur arī bija sienai gals un blakus ieeja ledus kalnā. Ezera ūdenī, kas nebija aizsalis, slīdēja sabrukušu sniega skulptūru detaļas, kas atainoja lielākos kultūras pieminekļus - sniega eifeļtornis, sniega neatkarības statuja, sniega piramīdas, un tas viss lēnām tur sabruka un veidojās par dīvainām sniega būtnēm, bet visam pa vidu joprojām peldēja gulbji, kur tur bija liels milzums. Tad iegājām tai alā, kas bija savdabīga pasaules pagātnes liecību izstāde, gājām cauri, bet īsti mierīgi nevarēja, jo man kopš ieiešanas tajā visu laiku piesējās kaut kāda traki būdīga un blonda meitene, uzmācās man ar vājprātīgiem apvainojumiem un visu laiku centās kaut kā ievainot, vai nu iesist, vai pagrūst, un tā visu laiku. Tomēr atradu tur kaut kādus atbildīgos, kas man lika uzrakstīt protokolu par notikušo, ko aiznest apsargiem, un tikmēr tā trakā man vienalga sekoja un piesējās, pati pierādīdama savu vainu. Kad nokļuvu līdz tiem apsargiem, izrādījās, ka viens no tiem ir tas pats puisis, kas bija mani aizvedis līdz ezeram un tad pa vidu kaut kur pazudis, viņš tikai izlasīja to protokolu, nopūtās, ielika to mapē ar uzrakstu "Trakie" un teica, lai eju pie kaut kāda tur večuka, kas man uztaisīšot kaut ko, kas aizsargāšot no tādiem gadījumiem. Bet tad tas večuks jau nāca iekšā pa durvīm, teica, ka sajutis, kas par lietu un jau uztaisījis visu, tas esot maksājis 79 zelta gabalus, bet man neesot tas jāatmaksā, un sniedza man klasiskā pareizticīgo stilā izdarinātu, skaistu trīsdaļīgo ikonu ar Jēzu, sv.Mariju un sv. garu. Pateicu paldies un pamodos, i viss.