Es te tā domaju, kā tevi sadusmot...

Posted by [info]nomirusi on 2014.08.27 at 18:29
Man tas liekas aizdomīgi, ja cilvēks nedusmojas un neizrāda dusmas/agresiju. Ne daudz, bet tā, lai es redzu, ka vispār ir. Jo, jo, jo... es nevaru iedomāties saprātīgu cilvēku uz šīs pasaules, kurš nebūtu upura lomā UN nedusmotos. Nav jau gluži tā, ka tas izslēgtu viens otru... teorētiski. Praktiski es tomēr redzu cilvēkus, kuriem ik pa brīdim var redzēt, ka iekšā kāda dusma ir vai cilvēkus, kas ir samierinājušie, nolaiduši rokas (vai arī vienkārši pohuj, kas nav labāk). Es droši varu apgalvot, ka smagi maldos savos secinājumos, bet tas nemaina faktu, ka man vajag redzēt cilvēku mazliet sadusmotu. Cilvēks liekas bīstamāks, ja neredzu dusmu. Man vajag zināt, ka cilvēkam ir tumšā, neglītā un sačakarētā puse. Man vajag to pusi.

pīlādži

Posted by [info]kihelkonna on 2014.08.27 at 12:24
savācu ap 5 litriem pīlādžu, sablenderēju ar cukuru (1 kg cuk uz 5 l pīl), mazmaisiņos saldētavā. būs dzeramais.

jā, brīdinu. pīlādži liecina, ka ziema būs auksta. gādājiet malku apzinīgi.

(es jau pagājušo ziemu, kurā malku varēja ietaupīt, prognozēju pareizi
http://klab.lv/users/kihelkonna/377032.html .)

Skaistums

Posted by [info]nightqueen on 2014.08.25 at 22:52
Tags: ,
Šodien skype meiteņu pasaulē bija sarunas par skaistumu. Man nebija ko daudz teikt, jo viena no visskaistākajām meitenēm, ko pazīstu, esmu es pati.

Dziesmas

Posted by [info]nightqueen on 2014.08.25 at 22:51
Viņš neatnāca. Ziedoņdārzs ir slēgts. Dzīvoklis rezonē. Es dziedāju, mēs dziedājām, kokle skanēja, kaķis iekārtojās un murrāja, tēja atdzisa. Ej, Laimiņa, tu pa priekšu, es tavās pēdiņās.

siens final

Posted by [info]kihelkonna on 2014.08.25 at 10:54
jums ir pēdējā iespēja nopirkt šo sienu
http://www.ss.lv/msg/lv/agriculture/animal-husbandry/food/ehifk.html
tūlīt iešu zvanīšu granulu taisītājam.

upd.
11 ruļļus jau nopirka 7 kazu īpašniece Brenguļos.

upd.2
granulu taisītājs piesolīja normālu cenu. tā ka rullējiet droši savu sienu.

Metamorfozes

Posted by [info]nightqueen on 2014.08.24 at 21:32
It kā dzīvojos pa blogu www.liene.lv, bet praktiski pēdējā laikā nekur. Cibu gan lasu katru dienu, jo ir draugi, kuru dvēselēs gribas palūrēt un zināt, kas priecē vai sāp.

Vakar bija savāda diena priekš manis un G - viņam ienāca prātā doma, ka varētu nodzīvot dienu bez interneta un telefona. Tā nu gulēt ejot, izslēdzu datoru, telefonu pārliku lidmašīnas režīmā (izmantot aparātu kā mūzikas atskaņotāju drīkstēja) un, no rīta mostoties jau bija pasaule bez interneta, bez īsziņas, ka ienākusi kāda naudiņa, bez ikrīta 9gag muļķīgo joku apskates. Diena galvenokārt pagāja lasot Bena Eltona "Blind Faith". Jauka anttiutopija par ļoti pārspīlēti amerikānisku pasauli pēc lielajiem plūdiem, kad Londona ir salu arhipelāgs un visas sabiedrības pamatos ir ticība. Sižets kopumā visnotaļ paredzams pie konkrētā pasaules uzstādījuma, bet tāpat bija patīkami tam sekot līdzi. Viegla lasāmviela tieši šādai atpūtas dienai. Pēdējā laikā kaut kā slinkoju ar grāmatu lasīšanu. Šis bija jauks atgādinājums, ka grāmatu vienas dienas laikā var mierīgi izlasīt.

Šodien gan, slēdzot iekšā datoru, bija nepatīkams pārsteigums. Rūc, bet nedarbojas. No sākuma likās, ka kaut kas nav ar monitoru, bet pēc kāda laika un ar G palīdzību nonācām pie secinājuma, ka kaut kas vienkārši ir pa vidam nodedzis. Nākamās nedēļas laikā man pamazām tiks salikts jauns dators. Pagaidām darbojos ar portatīvo. Tas laikam arī ir galvenais iemesls bloga ierakstam, jo man to vislabāk patīk darīt ar šī datoriņa tastatūru. Kaut kā vienkārši patīkami rakstīt, rakstīt un rakstīt.

Šovakar darīju vēl kaut ko, ko neesmu darījusi sen, bet vajadzētu. Stāvēju kokā kā to māca cigun. Dažas sekundes pirms bija iztecējis taimeris izdomāju, ka viss, vairāk nevaru izturēt. Izrādās varu. Varu daudz un ļoti.

Vēl man gribas visiem paziņot, ka man ir kokle. Ļoti skaista, tumša 11 stīgu Latgales kokle. Kārtējo reizi paldies G :) Pamazām mācos spēlēt. Šodien apgriezu nagus, kas bija diezgan gari, un tagad ir sajūta, ka vairs neskan. Laikam tomēr nagus koklei vajag. Man laikam vajag kādu, kas to ir mācījies pie kāda īsta skolotāja un parāda, ko es daru pareizi un ko nepareizi. Rītvakar sadziedāšanās ar Ingu Karpiču ^^ Es šodien rakstu nedaudz bērnišķīgi un bez kādas īpašas cenzūras.

Posted by [info]nomirusi on 2014.08.24 at 05:58
Es pat vārdos nespēju izteikt cik... neizdevīga ir mana skaņu jutība. Mani, goda vārds, līdz dziļumiem nervē basi. Jā, arī tie no kaimiņu dzīvokļa, ko neviens cits nedzird. Un naktīs jo īpaši tie.
Pirksti ausīs un mani pārņem miers un atslābums (beidzot!), vismaz zinu, ka tās nav halucinācijas, bet pagulēt tā tik un tā ir neiespējami.

Nu nafig man vajadzēja pamosties piecos rītā? Būtu pamodusies, kad vajag, būtu saspringta un nedagulējusi, bet vismaz pikta nebūtu.

Posted by [info]zobinji on 2014.08.24 at 00:01
man nav bail mirt | bail ir palikt bez sava kakta/stūra/jumta virs galvas

Es tevi redzu

Posted by [info]nomirusi on 2014.08.23 at 20:10
Redzēt un ieraudzīt cilvēku kāds viņš ir, ir viena no izcilākajām dāvanām kādu vien var cilvēkam dot. Atzīt otra eksistenci. Tas nav gluži pat pieņemt, bet apzināties, ka cilvēks ir, kāds viņš ir. Helingera izkārtojumos varēja just šo vārdu spēku: "Es tevi redzu". Bija viena terapeite, kas lika šo teikt diezgan bieži izkārtojumos. Tik vienkārši un muļķīgi, bet spēcīgi un ietekmējoši. Tas ir daudz, daudz svarīgāk nekā vēlme būt mīlētam, kas manuprāt ir viena no pamat, pamat, pamatvēlmēm (jā, arī banāli, bet es ne pārāk redzu pierādījumus "pierīties un vairoties" teorijai, kad sāk izpausties īstas emocijas nevis intelektuāli prātojumi). Būt mīlētam, protams (droši vien), ir forši, bet tomēr svarīgāk ir zināt, ka tev ir vieta pasaulē. Starp cilvēkiem. Un pat ne ir tā vieta, bet tas, ka citi cilvēki vienkārši tevi redz.

Man žēl, ka es biju šo piemirsusi.

.

Posted by [info]kihelkonna on 2014.08.22 at 20:18
ēdot pašsagatavotu ēdienu cilvēks vienmēr riskē ar dzīvību. kur skatās pvd un dzīvnieku aizsardzības biedrība. visiem tādiem un šitādiem aizliegt ar visādām šausmām barot ģimenes locekļus.

(to es par sevi.)

ievan polkka 4

Posted by [info]kihelkonna on 2014.08.21 at 21:18
iekritu atkal atkarībā
https://www.youtube.com/watch?v=bDAK3ZQ-87o

Beidz runāt par karu, politiku un cilvēku vājprātīgo stulbumu.

Posted by [info]nomirusi on 2014.08.21 at 19:55
Nē, puslabie cilvēki neder. Tāpēc es pieturos pie kretīnisma taktikas. Turklāt mani-kretīnu ir grūtāk salauzt kā mani-tāda-kāda-esmu. Es izliekos, lai spētu izdzīvot. Dusmas arī palīdz. Es zinu, ka cilvēkiem es nepatīku. Necenšos arī.

mazzaķa hronikas - atmiņa utt

Posted by [info]kihelkonna on 2014.08.21 at 14:34
sargies bērni  )

auss

Posted by [info]kihelkonna on 2014.08.21 at 09:25
man neizdodas dabūt prom sīkoņu ausīs. tā auss sīc jau sen ...  )

Tas jau kļūst absurdi.

Posted by [info]nomirusi on 2014.08.21 at 07:29
Čp čp galā. Un vispār varēja uzmodināt pusstundiņu vēlāk.

Un es neticu nejaušībām, ja! Un vsp es teicu, ka es negribu strādāt, ja!

Posted by [info]nomirusi on 2014.08.20 at 19:17
Atradu 10Ls pa piecīšiem. Nē nu... kādas tur sentimentālas jūtas, ja iztērēt nevar? Čakars. Atradu arī 16 litus, bet tos vēl var paspēt normāli notērēt, turklāt nav daudz.

Lasu zombijgrāmatu "Feed". Esmu tikai 20%, bet nenormāli forša.

Negribu strādāt. Ne vecajā vietā, ne jaunu meklēt. Gribas laist luni. Bet nu ilgi vairs līdzekļi neatļaus. Vismaz neviens vairs neuzmācas ar stulbiem jautājumiem vai varēšu īri samaksāt un par ko dzīvošu. Vispār jau man patīk strādāt. Bet... ne šobrīd, ok? :D Gribu vēl brītiņu dzīvot savās domās.

Interesanti novērot, ka ir stress pēc fiziskajām ķermeņa izpausmēm nevis emocionālās sajūtas. Tagad oficiāli esmu BMI underweight. Un neirodermatīts ar izklaidējas.

Šobrīd nerisinu nekādas tiešās problēmas (darbs, astītes kursos, kas jānokārto), bet ir dabūta sajūta, ka viss būs ok. Atdodu liekās lietas, sarakstos, meditēju, lasu, domāju... un šķiet, ka tieši šādi tam ir arī jābūt. Bet neizvēlēšanās nekad nav laba izvēle. Vecajā darbā čp, un es jau nesaku nē, ja varu līdzēt. Bet tā es pavisam iesprūdīšu nekurienē.

dz

Posted by [info]kihelkonna on 2014.08.19 at 09:59
mana dzimšanas dienas mūzika
https://www.youtube.com/watch?v=9muzyOd4Lh8&list=PLAFA967E321FB5A8A

plānoju noklausīties visu zem kīvordiem golden rock playlist
jo mana vecā kasete "zelta ruoka izlase" sen pazuduse.

Jāsaraksta beidzot grāmatas.

Posted by [info]nomirusi on 2014.08.18 at 16:08
Tags:
Kopš janvāra neesmu atskaitījusies par grāmatām. Godīgi sakot es pat jau piemirsu, kas bij pēdējā sardzē, valodu kādā lasīju ne tik. :D Bet nu atskaite jāuzraksta gan. Lūk! It īpaši ņemot vērā, ka laika vienībā izlasīto grāmatu skaits strauji palielinās.

Sergejs Lukjaņenko "Pēdējā Sardze" - ja neatceros vai ir tā vērts? Meh. Turklāt Antons no parasta ļautiņa ir kļuvus kruts, viskrutākais un pārkrutākais, ka jau zb. Ticamības moments pazūd. :D
Isaac Asimov "The Naked Sun" - jauki. Iedvesmoja palasīt to, kas sarakstīts pirms tam.
Nīls Geimens "Zvaigžņu putekļi" - vīlos. Visu grāmatu gaidīju ko foršu, bet nebij. Ekspektācijas pēc Amerikāņu dieviem, heh? Filma man patika labāk.
Айзек Азимов "Я, робот" - nenormāli forši. Īso stāstu krājums. Domiņas un izklaide.
Philip K. Dick "The Minority Report" - beidzot sāku ķerties šim ļautiņam klāt. Sen vajadzēja. Šis stāsts foršs, viegli lasāms.
Lewis Carroll"Alice's Adventures in Wonderland" - huiņa ar vairākām foršām domām. Kaut kas ENTP style. Gribēju izlasīt, jo klasika un tā, kopš sīcības nebij lasīta... nenožēloju, bet otreiz pilnīgi noteikti nelasīšu.
Charles Stross "The Atrocity Archives" - izklaidējoši.
Veronica Roth "Divergent" - noskatījos filmu un kaut kas aizķēra. Izlasīju grāmatu. Mjā. Kaut kas ļoti aizķer. Ļoti. It kā vienkārša un sci-fi jauniešu romāns, bet tik ļoti ar daudzām svarīgām domām. Par izvēlēm, par to, kas esam, to kā cenšamies būt kas cits. Beigas mazliet salkanas, bet jauniešu romānam piederoši. Pārsteidzoši, bet tiešām labi. Viena no tām grāmtām, kas liek padomāt par sevi, savu dzīvi. Atkarībā no audzināšanas, ir trīs kopas, kurās es imho varētu iederēties.
Veronica Roth "Insurgent" - joprojām ir vairākas interesantas domas, bet salkanums, ar kuru beidzās pirmā grāmata ir kļuvis par stulbu drāmismu Meijeres stilā. Sakost zobus un izlasīt līdz beigām. Jo interesantas domas ir joprojām un joprojām interesē, ar ko tas beigsies.
Veronica Roth "Allegiant" - atalgojums tam, ka izturēju otro grāmatu. Vairākas domas, kuras man patika izlasīt. Meijerisms vēl nedaudz sit cauri, bet kopumā dikti ok. Izklaidējoši un ar domiņu.

Neticami, bet fakts.

Posted by [info]nomirusi on 2014.08.17 at 22:35
Es esmu kļūdījusies savā izpratnē par savām emocionālajām reakcijām. Trauksmes lēkmes nav saistītas ar cilvēkiem tiešā veidā. Tās ir saistītas ar to, ka man jāparāda cilvēkiem sava emocionalitāte (ko es negribu!!!).

klape

Posted by [info]kihelkonna on 2014.08.17 at 18:57
runājām ar lauleni šo un to, un kaut kā sarunas ilustrēšanas sakarā pastāstīju epizodi no grāmatas, ko nesenā lietainā dienā izlasīju. tas bija kaut kāds pusaudžu bojeviks, saucās Mūžības kods. laikam runājām par kaut kādu lietu pārvietošanu, jo es tai sakarā viņam pastāstīju epizodi, kur

vajadzēja kaut kur smalki ielauzties, un tur kopā gāja cilvēku jauniete un kāds cilvēkam līdzīgs pazemes radījums, laikam punduris. sarežģītā vietā viņiem priekšā bija videokamera, un viņi nevarēja tikt tai garām. viņi nolēma to kameru pagriezt, lai skatīšanās leņķis viņiem netrāpītu. šai sakarā punduris izrādījās ar spēju no dibena laist lielus un ātrus gaisa daudzumus. viņam bija speciāla pogājama klape uz dibena (tā bija vajadzīga tad, kad viņš rakās zemē), bet to gaisu (vai gāzi, tas nebija apskatīts) varēja palaist vien tad, kad viņam saspieda kājas mazo pirkstiņu. viņiem tiešām izdevās pagriezt kameru ar ārkārtīgi stipro vēju.

laulenis izteica izbrīnu par to, kādas saturīgas grāmatas es lasu.

Atpakaļ 20