Dakters brīvu dienu dos.

Posted by [info]nomirusi on 2014.12.19 at 19:41
Tags:
Noskatījos šo te Teda runu (baismojoši iedvesmojošā izteiksmē, brīdinu). Kāda dāma (ārste) iekš ASV izdomājusi, ka ārsti varētu būt atklāti par to, kas viņi ir, ko dara un kā pelna, piemēram, kādas farmācijas kompānijas viņiem maksā. Citādi cilvēkiem ir grūti ārstam uzticēties.

[Nogurusi nopūta.] Viss ir baigi kruta un to obligāti vajag, tas pilnīgi noteikti ir arī tas, kas man pietrūkst. (Ja pasaki ko labu, tad vienmēr to visu vari sabojāt iespraužot vārdiņu "bet".) Bet. Man jau sen ar to ir par maz. Protams, ir sasodīti nozīmīgi uzzināt, ka tās zāles, kuras ārsts izraksta ir dēļ tā, ka tās ir vislabākās, nevis dēļ tā, ka ārsts pārstāv kādu konkrētu zāļu ražotāju, kurš arī maksā šim ārstam. (Vispār kādu laiku atpakaļ iekš Lv mēģināja ar šo cīnīties, varbūt kāds zin likumisko pusi apstāstīt?) Taču. Man ir arī svarīgi zināt, ka zāles, kuras ārsts izraksta, ir man arī vislabākās, nevis dēļ tā, ka ārsts ir saņēmis daudzus bukletiņus, pildspalvas, sabijis konferencēs un vārdsakot viņam ir piereklamēta pilna galva. Reklāmas darbojas. Punkts. Reklāmas darbojas arī uz ārstiem. Zāles tiek reklamētas.

Nevaru aprakstīt savu izjūtu gammu, kad pērkot zāles aptiekā, farmaceite man ieteica kādas zāles, kuras esot baigi labās, bijusi uz viņu konferenci un ko tur. Sazvērnieciski un nepamatoti varu piebilst, ka zāles, kuras galu galā nopirku bija, nepārspīlējot, 5x lētākas. Un darbojās tieši tam mērķim, kam paredzētas. Lūk, es neuzticos ārstiem, tāpēc no tiem izvairos, bet visticamāk kaitēju tikai pati sev.

Un es pat nesākšu iebraukt tēmā par interešu konfliktu, kas rodas dēļ tā, ka farmācija ir bizness. (kamōn! man tač nav jāatgādina, ka biznesa mērķis ir pelnīt? un, ka cilvēki reizēm naudas dēļ ir gatavi pievērt savas sirdsapziņas acis?) Un to, ka arvien vairāk pētījumu norāda uz fiziskās un psiholoģiskās veselības/labsajūtas saistību. Un to, ka cilvēki ir sareklamēti pilnām galvām bezatbildīgi bojāt savu veselību pēc tam lāpot to ar tabletīti.

Un to, ka viena galējība rada citas galējības. Bet vidusceļu grūti atrast, jo dabūtajai informācijai nevar uzticēties.

jolka

Posted by [info]kihelkonna on 2014.12.19 at 13:36
mēs šodien


Posted by [info]nomirusi on 2014.12.19 at 12:31
Vēk. Izcila pretīga jušana šobrīd. Šķiet, ka iemesli banāli. Jūtos pagurusi un gribas kādu puslīdz cilvēcisku atbalstu. Cilvēks, kurš var samīļot, neatbildēja jau iepriekšnedēļ. Cilvēks, kuram es maksāju, lai saņemtu palīdzību un atbalstu, nesastopams līdz nākamgadam. Holodinamikas grupa tā pat. Cilvēkam, kurš ir mana mamma, varētu uzzvanīt, bet... ai.

Es zinu, es čīkstu. Retumis tač var? Čīkstēšana nav mana dzīves filosofija, tas ir kas tāds, ko es tikai retumis atļaujos. Viss jau būs labi. Tik šodien es jūtos pilnīgi šķērsām. Laikam jau uz atvadu pasākumu ar neiešu (nomirusī saprot, dzīvie pofig).

Upd: ir ok. Rabbit Junk un 7. tramvajs uzlaboja garastāvokli.

zeķes

Posted by [info]kihelkonna on 2014.12.18 at 22:14
mazmurkšķis šodien informēja, ka viena meitene no viņas klases esot pakarinājusi zeķes, un no rīta tur atradušās divas konfekšu paciņas.

tā nu mm ņēma zeķes un ar magnētiem piestiprināja pie radiatoriem.

jautojāmies, ka tagad tur lidos pāri zobu feja, šitā pati http://klab.lv/users/kihelkonna/444127.html un ieliks tur zobu.

mm pierunāja, lai arī es tur blakus piestiprinu zeķes. nu labi, pieliku pašas smukākās, ar rozā sirsniņām.

ko lai tajās zeķēs tagad liek? naudiņu?


UPD

ieliku mazas naudiņas visās zeķēs.

Posted by [info]vilkate on 2014.12.17 at 23:15
Nāve ir tikai mirklis, tikai nopūta.
Mēs tiksimies. :)

Bārs. Bez alkohola.

Posted by [info]nomirusi on 2014.12.17 at 22:51
Tags:
Trīs rakstiņi:
Dry bars – is England sobering up?
Shaken not slurred
pain into purpose (šis tiem, kuriem vajag stāstus, ar info nepietiek)

Posted by [info]nightqueen on 2014.12.17 at 15:57
Šodien piecēlos nedaudz agrāk (12:00), lai varētu aiziet ciemos uz akadēmiju, kur notika jauno telpu atklāšanas pasākums. Man tika piebikstīts, ka minēju, ka būs ieraksts par manu darbu, bet tas līdz šim vēl nav īstenojies. 

Atklāšanas pasākums bija jauks – ar mūziku, kliņģeri un Ušakovu kā galveno viesi no Rīgas domes, kas sponsorēja rekonstrukcijas darbus. Studējošo pašpārvaldei beidzot ir normāla izmēra telpa, kur pulcēties un glabāt savu mantību. Siena ar logo šobrīd izskatās tāda neveikla, bet gan jau kaut kad atradīsies kāds grafiti mākslinieks, kas to varēs uzlabot. Ekrānā gāja slaidšovs ar bildītēm - daudzas bija vai nu manis fotografētas vai es tajās parādījos kā tēls. Tāda viegla nostalģija uznāca. Ja/kad atgriezīšos akadēmijā, visdrīzāk pašpārvaldei laika man nepietiks, bet kas to lai zina. 

Tad par to darbu. Jau mēnesi strādāju par ceļojumu aģentu firmā, kas bāzējas Sanfrancisko, bet kurai zvanu centri ir arī Rīgā, Kijevā un Sebu (Filipīnās). Gan kolēģi, gan klienti ir no visas pasaules. Komandā ir gan uzbeki, gan meitene no Jamaikas. Pirmajā darba dienā bija jauks pārsteigums, ka komandā bija divas meitenes no akadēmijas. Tagad gan palikusi tikai viena. Darbs notiek maiņās, bet galvenokārt notiek pielāgošanās ASV, tādēļ Rīgā tās ir nakts maiņas. Es strādāju no 22:00 – 6:00. Ir cilvēki, kas ir ieradušies pirms manis un dodas mājās pēc manis. Rīgā ir apmēram 200 darva vietiņas. Liela cilvēku mainība. Pirms tam bija divu nedēļu intensīvās apmācības, kurās mācījāmies darboties ar GDS sistēmu Apollo. Tāda programmiņa, kur ir darbs termināļos. Izskatās tā it kā es no datoriem saprastu vairāk nekā tas ir patiesībā. Mācījāmies arī, kā runāt ar cilvēkiem pa telefonu. 

Ikdienā tas notiek tā, ka zvana cilvēki – amerikāņi, kanādieši, kas vēlas kaut kur doties atvaļinājumā vai indieši, filipīnieši, cilvēki no Āfrikas vai no kādas citādas jocīgas vietas, kas vēlas paciemoties no ASV uz kādu laiku paciemoties mājās. Viņi grib tikt pie biļetēm, kas mūsu firmas mājaslapā tiek reklamētas kā daudz lētākas kā citur. Cenas ir īstas, bet ar pamatīgiem ierobežojumiem, kurus ir cilvēkiem grūti īstenot dzīvē. Es tad meklēju labākos lidojumus un mēģinu cilvēkiem pārdot. Neveicas vēl tik labi kā gribētos, bet vismaz reizēm sanāk. Bailes no runāšanas pa telefonu ir tikpat kā beigušās. Vēl es līdz galam nesaprotos ar automātiskajiem atbildētājiem. Latvijā pie tādiem nav pierasts, bet tur tā ir normāla ikdienas prakse. 

Alga tiek maksāta tikai un vienīgi kā procenti no pārdotā. Ja neizdodas neko pārdot, tad sanāk, ka par laiku, ko esmu pavadījusi darbā, naudiņas saņemu mazāk kā Maksimas kasiere. Ir gan apkārt arī cilvēki, kas katru mēnesi tiek pie vairāk kā 1000 naudiņām. Kopumā ilgojos pēc nedaudz lielākas stabilitātes, lai var normāli plānot savas finanses. Nodokļus šeit arī man jāmaksā pašai. Sākumā domāju, ka darbs nakts maiņā ļoti bojās manu miega režīmu, bet nemaz nav tik traki. Kopumā jūtos daudz labāk izgulējusies kā tad, kad varu gulēt kad gribu, cik gribu. Rīts mans sākas ap kādiem diviem. Nedaudz saules gaismas paspēju noķert. Iespējams pat vairāk kā tad, ja strādātu normālu cilvēku darba laku, kad uz darbu pa tumsu un atpakaļ arī. 

Šorīt pārrodoties mājās mani sagaidīja jauks pārsteigums. Ieslēdzu gaitenī gaismu, aizgāju padarboties pa virtuvi un vannas istabu. Kad atgriezos pie gaiteņa gaismas slēdža ar līmlenti bija pielīmēta kastīte ar man mīļām konfektītēm. Murr ^^

Piektdien, sestdien, svētdien būs saulgriežu nometne ar kopas biedriem kādā viesu mājā Madonā. Gaidu ļoti, ļoti.

Posted by [info]nomirusi on 2014.12.16 at 23:01
Putins: "Nu ko? Joks pa rubli, vai ne?"

Posted by [info]nomirusi on 2014.12.16 at 11:21
Tags:
Un man ir arī viedoklis par cilvēkiem, kuri kaut kāda krutuma vai iedomāta protesta dēļ iebalsojuši kašķīgu kranci no vietējās suņu būdas. Stulbums un degradētas vērtības ir šo cilvēku raksturojošie vārdi. Bet varbūt es neko nesaprotu un mums vajag vairāk idiokrātijas pārstāvju? Jo reālā darba nianses jau nav svarīgas, galvenais cik izteiksmīgi rej, cik skaļi var nobļaut, lai aizver muti, cik sasmaidīt kamerām, cik sasolīt braukšanu par brīvu tiem, kas tāpat par to maksās no savas kabatas. Nu škrobe, nu! Škrobe par tik muļķīgām vērtībām.

Uzminiet kurš atkal ir sācis pievērst uzmanību apkārtējai pasaulei!

mz hronikas: brīnumputns

Posted by [info]kihelkonna on 2014.12.16 at 07:44
stāstīt pasaku mazzaķim ir pavisam citādāk nekā savulaik mazmurkšķim.

- un tad jaunākais dēls devās meklēt brīnumputnu. viņš paņēma zirgu un naudu...
- un bankomāta karti ...

- un tad viņš dabūja darbu par zirgu kopēju. viņš kopa zirgus.
- jā, viņš visu laiku deva tiem ēst. ko vēl viņš darīja?
- viņš deva viņiem ēst un dzert, veda pastaigāties un skatījās, vai viņi ir veseli.
- un mērīja ar asinsspiediena mērītāju. ja sakustas, tad ir nepareizs rezultāts!

A man ir viedoklis

Posted by [info]nomirusi on 2014.12.15 at 23:45
Tags:
Esmot tagad kaut kāda neglītes akcija. Aicinājums ķipa nest uz mājām neglītās, ne smukās eglītes. Mana attieksme gan pret šo ir wtf? Varbūt nafig nemaz nenest mājās nekādu eglīti, kuru pēc pāris nedēļām tāpat izmest pie miskastēm? (Zinu, zinu, galīgi pretrunā ar labākajām patērētāju tradīcijām.) Lai visas eglītes paliek mežos, i glītās, i neglītās! Salīdzinājums būtu - davai tagad neēdam smukos pūkainos trusīšus, tikai neglītos. (Pardon, gaļēdāji, man vienalga kādus kaķīšus jūs ēdat.)

Un vēl - svētkiem par godu redzēju reklāmu "Jauns telefons biežāk nekā Ziemassvētki". Nu ja telefons pāris mēnešu laikā kļuvis novecojis, man liekas, tas pats varētu attiekties arī uz smadzenēm. Tās ar pie LMT var nomainīt?

.

Posted by [info]kihelkonna on 2014.12.15 at 20:58
ko šodien izmetu: pīli Jakobīni. Tā ir stumjamā pīle ar kātu, un braucot plakšķina pleznas (viena pazudusi). jau daudzus gadus es viņu cenšos nobāzt kaut kur tālāk, bet sīči izvelk un noliek kaut kur, kur var aizķerties un nolauzt kaklu.

vakar un aizvakar izmetu: reālu vecu ziemas jaku (tiešām paveca un apdilusi, un nupat esmu iemantojusi ļoti jauku jaku, tā ka veco vairs nevajadzēs). un pelēku velveta žaketi. es reiz humpalās nopirku veselas divas žaketes, un pirmā ir tik patīkama, ka otrā uz viņas fona ir bezcerīga un nevelkama, un tā jau daudzus gadus.

patiesībā ne jau vecās bumbierenēs ir tā izmešanas sāls. man ir paliela čupa papīru, kuri pārstāv manu iepriekšējo dzīvi. un vajag izmest. bet nevaru saņemties. tā es te drīz plika sēdēšu uz tās papīru čupas.

Posted by [info]zobinji on 2014.12.15 at 20:36
Ir ļoti skumji, jo viņa jau nedēļu kā aizbrauca pasaulē laimi meklēt ..
bet šovakar braucot mājās Z svētku noskaņa atnāca līdz ar tramvajā Z svētku dziesmas dziedošu zēnu ..
ātri sameistaroju tērpu Z pasākumam darbā piektdienai|

Posted by [info]kihelkonna on 2014.12.15 at 19:03
vairs nav aktuāli, bet vēl daži nepārbaudīti atstāsti par kolu
http://h2g2.com/approved_entry/A12590327#footnote5

Some people use regular cola (apparently it must be fresh with bubbles, not flat) to save extermination bills, when they are troubled with rats. Rats can't belch, and they are attracted to the sweet smell and taste. Because they can't expel the gas from their digestive systems, they explode. Messy, but effective.

Aspartame
The 'diet' alternatives don't contain sugar: instead to maintain the sweet taste an artificial sweetener called aspartame is substituted. This is a dipeptide (aspartylphenylalanine methyl ester) which is one hundred to two hundred times sweeter than sucrose. The problem with aspartame is that it contains the amino acid, phenylalanine. Approximately one in ten thousand Northern Europeans are genetically unable to metabolise phenylalanine, which therefore accumulates in the blood. This condition is called phenylketonuria. Affected children become severely mentally defective, unless the diagnosis is made very early in life, and they receive a diet which is low in proteins containing phenylalanine. This means that people suffering from phenylketonuria need to avoid food and drinks that contain aspartame.

Posted by [info]kihelkonna on 2014.12.14 at 20:31
šis savukārt patiktu jūzerim indulgence
http://www.seenox.org/creative-useful-inventions-household/

mistranslations

Posted by [info]kihelkonna on 2014.12.14 at 19:53
sākumā es vēl nesmējos
http://www.seenox.org/40-bloodcurdling-chinese-mistranslations-ever/

kola 2

Posted by [info]kihelkonna on 2014.12.14 at 15:39
kolas projekta noslēgums (bildes netiks pievienotas).

kola lieliski notīrīja nomelnējušo sudraba ķēdīti. samērā labi notīrīja mazliet apsūbējušas monētas. pagaidām vēl nav notīrījusi dziļi sarūsējušās lietas (atstāju mirkt līdz rītam).

košļeni no matiem izņēma, bet apsolīto 2 minūšu vietā vajadzēja vismaz stundu. (jau upurēt nolemto matu šķipsnu nogriezām un atstājām krūzītē mirkt.)

retro bilžu iegūšana nesaāca. mērcētajām bildēm (esot jāmērcē sekunde, es vienu bildi tiešām mērcēju sekundi, otru jau pāris minūtes) lāgā nav redzama atšķirība. re kā, internetā par šo ir daudz ieteikumu, bet nav nevienas bildes klāt, būs ka urbānā leģenda. varbūt tas darbojas ar avīžpapīra bildēm.

bet - ak prieks ak laime! - kola darīja brīnumus mūsu vannas istabā. mums ir tāds riktīgi apslāņojies vannas krāns. dažus gadus es viņu netīrīju, bet kad izdomāju tīrīt, tad nekas to apkaļķojumu neņēma nost. ne cifs, ne citi līdzekļi, uz kuriem uzzīmēri spoži krāni un kuru reklāmā pa tv tiek rādītas visādas burvestības. iemērcu sūklīti kolā, dažas reizes paberzēju - un krāns sāka mirdzēt kā jauns! kā jauns! kā jauns! neviens cifs nestāv klāt!

un ar kolu nemaz nesanāk dārgāka tīrīšana. pirmkārt tāpēc, ka ar kolu var notīrīt, bet ar cifu nevar. otrkārt tāpēc, ka tur nevajadzēja daudz - tikai vienu malciņu sūklītī. turklāt mājās nereti uzkrājas tīrīšanas līdzekļi, kuri ir ar labu nodomu nopirkti, iesākti un atstāti. pārpalikušo kolu var izdzert! ko nevar teikt par cifu.

Cilvēki

Posted by [info]nomirusi on 2014.12.14 at 14:10
Kas mani pārsteidza (deva jaunu ideju skatu punktu) iekš Doctor Who - viņa attieksme pret cilvēkiem. Ar visu stulbumu un muļķību viņi ir aizkustinoši kaut kādā ziņā.

Un es jūtos tik ļoti tālu no tā visa, no cilvēkiem. Man laikam vajadzētu darīt vairāk muļķīgas un bezjēdzīgas lietas. For fun. Bet... erm... es jūtos... muļķīgi, pārpieaugusi, kautrīga, neveikla, neredzu jēgu, neiesaistīta, pārgudra, skumja un/vai kā grampīkaķis.

Un es nezinu vai tas ir vajadzīgs. Varbūt vienkārši pamest cilvēkus. Aiziet no viņiem tik ļoti, cik vien spēju. Bet pavisam aiziet bail, jo man liekas, ka šāds dzīves risinājums... nav pareizais.

Un tam pa vidam izvēle. Sasodīti svarīga izvēle. Es gan esmu jau izvēlējusies, bet es nezinu kā tas iet kopā ar visu pārējo. Un kā to darīt, to, ko izvēlējos. Un lai arī bij acīmredzami, ko izvēlēties, ja vien paskatās plašāk, es nezinu ko tas nozīmē un man nesīs. Ak jel, un tas viss manā galvā. Tā ir idejiska izvēle. Bet svarīga, svarīgāka nekā es vai mana cilvēciskā dzīvīte.

kola,

Posted by [info]kihelkonna on 2014.12.14 at 11:28
šodien mums mājās kokakolas projekts. kokakolā tiek iemērkti:
- aprūsējuši galda piederumi un darbarīki;
- apsūbējušas monētas;
- matu šķipsna, kurā iemīcīta košļene.
vēl kolā uz sekundi tiks iemērkta fotogrāfija, tā iegūstot retro (vintage) bildi. varbūt mēģināsim apstrādāt arī vannas istabas krānu.

ķipa šādi http://www.reshareable.tv/25-practical-uses-coca-cola.html

(varbūt man vajag turpmāk stāstīt par mūsu ikmēneša projektiem.)

Dilemma.

Posted by [info]nomirusi on 2014.12.13 at 19:20
Eksperimentēt vai labāk ne? Ņemot vērā, ka ne jau pati ēdīšu.

A varbūt vsp neko nafig netaisīt? Tie Zē svētki tāpat jau pārāk tuvu un vispār man nepatīk laiks, kurā viņi ir ielikti. Novembra vidus būtu tik ļoti labāk.

Upd: Eksperimentēt. Un pirmais mēģinājums ir fail. :D

Atpakaļ 20