Posted by [info]nomirusi on 2015.05.22 at 10:18
Un vēl viens nozuda. Neko, uzzināju no citiem avotiem, ka esot sieva. Un tas ir riebīgi. Saieties ar vairākiem cilvēkiem man šķiet normāli, bet krāpt sievu galīgi nē. Nez kāpēc vispārēji esmu novērojusi citu tendenci. Pārāk bieži (arī no vīriešiem) esmu dzirdējusi attieksmi, ka poly - nūūū.. nē... tas nav nopietni/normāli/pieņemami/whatever. Diemžēl nereti šis pats cilvēks ir viens no klasiskā trīsstūra "precēts pāris, kur vienam mīļākā(ais), par kuru otrs, prōtams, neko nezin".

Manā izpratnē ir tik divas galējības - uzticība vai atklātība un noruna par citiem noteikumiem. Varētu šie krāpēji vienkārši netērēt manu laiku, nu. Nebūs, nebūs!

Posted by [info]nomirusi on 2015.05.21 at 16:57
Jūtos tik labi. Liekas, ja kaut ko darīšu/izdarīšu/sākšu darīt, šī sajūta pazudīs. Šis tarakāns man pa galvu vēl uzdzīvojas. Gan jau šo ar piejaucēšu.

Posted by [info]nomirusi on 2015.05.21 at 15:43
Protams, mana mīlestība ir pērkama! Viena no iespējām - gatavot man ēst. Mhm. Paēdiniet, samīļojiet, izklaidējiet mani. Vai gan ar to pietiek... īsti jau nē. Tur vienmēr ir kaut kas vēl.

Posted by [info]nomirusi on 2015.05.20 at 21:57
Āāāāāābļedejietjūsnahujaizverieties! Man ir apnicis dzirdēt, ka man CV vajag "piepušķot". Runāsim atklāti - melot. Besī, besī, besī, ka šī pasaule turās uz tādiem meliem. Gan sev, gan citiem, gan pasaulei.

Posted by [info]vilkate on 2015.05.19 at 22:56
Iestājies PAS - PirmsAtvaļinājuma Sindroms. Viss besī.

Posted by [info]nomirusi on 2015.05.19 at 13:30
Bļin! Nu kur es atkal iesēdos?

Posted by [info]nomirusi on 2015.05.18 at 22:01
"Draudzība ir darbs" es ierakstīju savā atziņu blociņā un piespiedos atbildēt vēl kādu vēstuli.

Posted by [info]nomirusi on 2015.05.18 at 13:05
Uznāca panicīgā sajūta un tāpēc tagad sēžu mājās, esmu sarijusies bulkas, izklaidējos (vazājos pa netiem), apsveru ktk jēdzīgu arī padarīt.

Bet besī man tā panicīgā sajūta. Ja tā ir tikai fiziska, ir daudz vieglāk to pārvarēt - eju pa ielu drebuļojos, svīstu un liekas, ka tūlīt ģībšu, bet prāts tikmēr ir tādā uzjautrinoši vērojošā pozīcijā. Sirreāla sajūta. Tā doma un sajūta ir "ok, nu šis jau ir galīgi kreizī". Bet tad, kad tā ir mentāla sajūta, tad ir riebīgi. Esmu apjukusi, nespēju noorientēties, savākties darāmajam, izdarīt pat vienkāršas izvēles. Pati uz sevi dusmojos, bet tas nekādā veidā nelīdz. Atrodu simt un vienu iemeslu, kavēšanai/nedarīšanai, lai gan pie pilnas saprašanas tas būtu... nejēdzīgi. Bet tur jau ir tā riebīgā sajūta - nav pilnas saprašanas, ir apjukums, fona bailes/trauksme, mentālo resursu trūkums un tam papildus ķermenis, kas negrib klausīt.

Iešu ka palasīšos netus par tēmu. Tas ir kā puzle/uzdevums, kurš jāatrisina vai vismaz jāsaprot. Ir pavediens.

Atceroties

Posted by [info]nomirusi on 2015.05.18 at 00:54
Bet tagad pašai rēka nāk. Manas (vai vienas no vis, vis-) vislielākās bailes bija nodarīt pāri. Mhm. Nu dažādos veidos. Bet es tiešām baidījos, ka nodarīšu kādam pāri, ja izpaudīšos. Mmmmhm. :D

Posted by [info]nomirusi on 2015.05.17 at 23:55
Dzīve ir laba. Nezinu gan kāpēc, bet šobrīd patīk un ir labi tā. Paldies un lūdzu vēl.

Kādam es jau to teicu.

Posted by [info]nomirusi on 2015.05.15 at 23:32
Obedience. Mjā. Bet es neesmu stulba, un tāpēc nē.

Posted by [info]nomirusi on 2015.05.13 at 11:42
Abet es ar sevi lepojos. Protams, mani var izsist no emocionālā balansa, var. Bet tas vairs nav tik viegli un vienkārši. Tiesa, kad tā notiek, ir... erm... intensīvi pārdzīvojumi. Protams, tādos brīžos viss ir slikti, pasaule ir ļauna, esmu slikta, esmu gatava kādu nosist, apraudos uz līdzenas vietas, iedauzu kādu sienu, esmu emocionāli sprādzienbīstama un par sevi, savu vietu pasaulē un vispār visu ļoti drūmās domās. Jā, tā ir. Bet. Es tiku ar to galā divu dienu laikā. Divu!! How cool is that?! Un tas bij jau vairākas dienas atpakaļ, joprojām viss labi/normāli. Nē nu protams, ikdiena nav hapī, šainī, bet lielākoties tur vainojama mana nemāka dzīvot materiālajā pasaulē. (Naudu vajag. Un darbu, kas patīk.) Bet arī. Zinot "slikti", ļoti tiek novērtēts "vienkārši normāli". Un šodien ir pat ļoti labi. Vakarvakars bija burvīgs.

Es visu šo gadu laikā tiešām esmu ko iemācījusies. Daudz iemācījusies un augusi.