Sākumam - kāds senāks sapnis
Posted on 2007.08.14 at 17:11
Esmu viena pati melnbaltā, gigantiskā templī. Uz visām pusēm stiepjas neizmērojama akmens zāle, simetriski izkārtotas, daudzas jo daudzas akmens kolonnas, kas stiepjas tik augstu, ka griesti nemaz nav redzami, tikai tumsība virs manis. Tālumā tomēr pamanu starp šīm kolonnām akli klīstam māti un brāli. Eju. Pamanu pie vienas kolonnas tādu kā paaugstinājumu, pie kura nometos ceļā. Tur stāv novītusi roze un ir iegrebts - rozes vīst vienreiz. Viena pēc otras no neesošajiem griestiem sāk birt asinssarkanas rožu ziedlapiņas.