Trīs nakšu lauskas
Posted on 2010.11.10 at 19:00
*
Pazeme. Mūra tunelis noved apļveida gaitenī ar vienu centrālo telpu un visai daudzām vienāda plašuma un izmēra kamerām gaiteņa otrā pusē. Pie sienām vietām ir lāpas, tomēr tās neapgaismo visu, turpretī kameras ir lielākoties spoži izgaismotas ar auksti baltas gaismas lodēm. Kamerās dzīvo daudz cilvēku - bet ne ieslodzīti. Ieslēgti tajās aiz rupjām dzelzs restēm bijuši viņu senči, bet paaudzes jau paspējušas mainīties un sargi - nomirt. Neviens īsti neatceras, kāpēc agrāk bijuši cietumnieki, bet arī neatzīst, ka tādi vairs nav un uzskata, ka pazemes cietumu atstāt nedrīkst. Dažās kamerās pat ir iekārtotas tādas kā bodes, kurās ļaudis apmainās ar nez kur atrastiem krāmiem, citi gatavo noķertas žurkas vai vāc uz sienām augošas sēnes. Uz nenoteiktu laiku, kas skaitās "nakts", kameras tiek aizslēgtas, jo pa caurumiem sienās izlien nelieli, bet, kā pieņemts, bīstami radījumi, kas atgādina goblinus un ložņā tumsā, meklējot iespēju (jau atkal, kā pieņemts, jo neredzēju tam apstiprinājumu) baroties ar cilvēka gaļu.
*
Cit-vecrīga. Namiem no iekšpuses sāk izbrukt stāvi, izkust dzeltenīgi pelēkā masā un iztecēt ielās, appludinot visu tuvumā esošo. Balansējot uz palikušo sienu dzegām, pārvietojos lielā augstumā pār zemi un vēroju grimstošo pilsētu.
*
Ziemas nakts. Kaila peldu pāri melnam, bet neapledojušam ezeram. Visapkārt melni koki, sniegs, skaidras debesis, katra detaļa ir iekšēji mirdzoša. Ezera otrā krastā stāv spoži sirma, kalsna, liela auguma ķēve, bet zinu, ka patiesībā viņa ir tumsa un zvaigznes, ne balta spalva un krēpes. Ķēve dīžājas, mētā galvu, spēlējas sniegā, es līdz ar viņu un tad eju atpakaļ ezerā peldēt, vērojot ļoti aukstu un ļoti tālu pilnmēnesi.
Pazeme. Mūra tunelis noved apļveida gaitenī ar vienu centrālo telpu un visai daudzām vienāda plašuma un izmēra kamerām gaiteņa otrā pusē. Pie sienām vietām ir lāpas, tomēr tās neapgaismo visu, turpretī kameras ir lielākoties spoži izgaismotas ar auksti baltas gaismas lodēm. Kamerās dzīvo daudz cilvēku - bet ne ieslodzīti. Ieslēgti tajās aiz rupjām dzelzs restēm bijuši viņu senči, bet paaudzes jau paspējušas mainīties un sargi - nomirt. Neviens īsti neatceras, kāpēc agrāk bijuši cietumnieki, bet arī neatzīst, ka tādi vairs nav un uzskata, ka pazemes cietumu atstāt nedrīkst. Dažās kamerās pat ir iekārtotas tādas kā bodes, kurās ļaudis apmainās ar nez kur atrastiem krāmiem, citi gatavo noķertas žurkas vai vāc uz sienām augošas sēnes. Uz nenoteiktu laiku, kas skaitās "nakts", kameras tiek aizslēgtas, jo pa caurumiem sienās izlien nelieli, bet, kā pieņemts, bīstami radījumi, kas atgādina goblinus un ložņā tumsā, meklējot iespēju (jau atkal, kā pieņemts, jo neredzēju tam apstiprinājumu) baroties ar cilvēka gaļu.
*
Cit-vecrīga. Namiem no iekšpuses sāk izbrukt stāvi, izkust dzeltenīgi pelēkā masā un iztecēt ielās, appludinot visu tuvumā esošo. Balansējot uz palikušo sienu dzegām, pārvietojos lielā augstumā pār zemi un vēroju grimstošo pilsētu.
*
Ziemas nakts. Kaila peldu pāri melnam, bet neapledojušam ezeram. Visapkārt melni koki, sniegs, skaidras debesis, katra detaļa ir iekšēji mirdzoša. Ezera otrā krastā stāv spoži sirma, kalsna, liela auguma ķēve, bet zinu, ka patiesībā viņa ir tumsa un zvaigznes, ne balta spalva un krēpes. Ķēve dīžājas, mētā galvu, spēlējas sniegā, es līdz ar viņu un tad eju atpakaļ ezerā peldēt, vērojot ļoti aukstu un ļoti tālu pilnmēnesi.