Augusts 2015   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31

Ne pārāk seni - pirms kāda mēneša varbūt

Posted on 2007.08.14 at 18:05
Ar Shaitaelu un puisi baltās drēbēs, ko nepazīstu, sēžam uz pamatīgas augstceltnes jumta un tur ieturam brokastis. Es sēžu ar muguru pret pašu malu un prātoju, kas notiktu, ja es nokristu, bet puisis saka, ka nekas traks jau nebūtu, galu galā - esot tikai piecstāvu ēka. Bet tā nav taisnība, jo celtne ir kādus 100 stāvus augsta. Es pasmīnu par šiem viņa vārdiem un ļauju sev krist - un ir tik brīnišķīgi tā lidot lejup, izbaudīt katru kritiena nanosekundi. Bet tad Shaitael sauc no augšas, ka man esot jāatgriežas, jo es vēl neesot apēdusi savu sviestmaizīti - tāpēc nopūšos, izplešu spārnus, ko esmu slēpusi aiz apģērba, un plaši lidinoties atgriežos uz jumta.

P.S. - šķiet, ka šis nams ir tā pati multifunkcionālās augstceltnes zona, kurā atrodams lifts, ar ko var pārvietoties gan caur telpu, gan laiku, gan citām dimensijām.

***

Esmu vairāku jaunu un glītu namu ielokā, Shaitael stāv uz kāda balkona un es viņai no lejas dziedu kādu dziesmu. Pēkšņi tai mirklī viss laiks apstājas, man blakus pēkšņi uzrodas daiļš dēmons ar sikspārņa spārniem, kas paziņo, ka vēlas, lai es redzētu, cik skaisti viņš spēj lidot, un tad metas mežonīgā, bet atzīstami daiļā lidojumā. Sēžu un vēroju viņu, jo nekas cits neatliek - laiks tik un tā ir apstādināts.

Previous Entry  Next Entry