Matrix
Posted on 2008.10.01 at 18:42
Vizuāli šis sapnis bija vienkāršs. Sēdēju uz dzelzs krēsla blakus apskretušam koka galdam pieticīgā, sen neremontētā istabā ar zaļi krāsotām un aplupušām sienām, reiz baltiem griestiem un putekļu kārtas klātu koka grīdu. Pa labi no manis bija sen nemazgāts logs, pa kuru iespīdēja blāva saules gaisma.
Nedarīju nekā cita, kā tikai domāju. Pasaule, kurā atrados, bija precīza filmu Matrix vides kopija, respektīvi, biju matriksā. Zināju, ka paralēli norisinās stāsts par Neo, Smitu un visu pārējo. Bet pati biju augsta līmeņa programma, ko varētu nodēvēt par "nesēju" - mācēju sevī operēt ar jebkurām funkcijām un algoritmiem, tāpēc, kad vien matriksa galvenajām programmām - uzturētājiem vajadzēja ātri palaist darbībā kādu algoritmu, kam nebija sava ietvara ("izskata"), šie algoritmi tika ierakstīti manī, mans raksturs mainījās atbilstoši to darbībai un es izpildīju jebkuru funkciju vai kaut vai miljons funkciju kopu, ko no manis prasīja. Lielākoties tas tika veikts, lai, iejaucot mani kādās norisēs, piepildītu citu izdarītu izvēļu sekas, noslēgtu funkciju ķēdes, kad tās pašas sevi noveda līdz sabrukumam. Man gan bija arī pašai sava griba un es varēju izvēlēties, ko pildīt un ko nē, tā arī ar savām izvēlēm iespaidojot matriksa virzību, tomēr reizēm izvēles nebija. Tā bija noticis arī šajā sapnī - jutu, kā manī tiek strauji ierakstīta apjomīga programma ar mērķi veikt masveida destrukciju, jebšu vienkārši lielu delete visam, kas pastāv. Es negribēju, lai tas notiktu, manī bija radusies vēlme pēc eksistences - kaut vai izpaužoties kā enerģijai bez ietvara un virzības - tāpēc, kamēr vēl bija laiks, es sevī analizēju jaunās programmas datus, lai apgūtu, kā būtu iespējams izmantot tās destruktīvās komandas sevis pašas iznīcināšanā, līdz ar to, pārtraucot iespēju caur mani realizēt iznīcinātājprogrammas darbību. Laika bija maz, es jutu, kā mainos, kā mainās mans kods. Paskatījos laukā pa logu un netīrajā stikla rūtī redzēju savu atspulgu, kura acis aizvilkās kā ar melnu plēvi , un ar melno noplūda arī pirkstu gali un nagi. Saspringti transformēju sevī ielaistos kodus un ļoti baidījos, ka zaudēšu apziņu, pirms paspēšu sevi iznīcināt, un tad zudis būs viss.
Nedarīju nekā cita, kā tikai domāju. Pasaule, kurā atrados, bija precīza filmu Matrix vides kopija, respektīvi, biju matriksā. Zināju, ka paralēli norisinās stāsts par Neo, Smitu un visu pārējo. Bet pati biju augsta līmeņa programma, ko varētu nodēvēt par "nesēju" - mācēju sevī operēt ar jebkurām funkcijām un algoritmiem, tāpēc, kad vien matriksa galvenajām programmām - uzturētājiem vajadzēja ātri palaist darbībā kādu algoritmu, kam nebija sava ietvara ("izskata"), šie algoritmi tika ierakstīti manī, mans raksturs mainījās atbilstoši to darbībai un es izpildīju jebkuru funkciju vai kaut vai miljons funkciju kopu, ko no manis prasīja. Lielākoties tas tika veikts, lai, iejaucot mani kādās norisēs, piepildītu citu izdarītu izvēļu sekas, noslēgtu funkciju ķēdes, kad tās pašas sevi noveda līdz sabrukumam. Man gan bija arī pašai sava griba un es varēju izvēlēties, ko pildīt un ko nē, tā arī ar savām izvēlēm iespaidojot matriksa virzību, tomēr reizēm izvēles nebija. Tā bija noticis arī šajā sapnī - jutu, kā manī tiek strauji ierakstīta apjomīga programma ar mērķi veikt masveida destrukciju, jebšu vienkārši lielu delete visam, kas pastāv. Es negribēju, lai tas notiktu, manī bija radusies vēlme pēc eksistences - kaut vai izpaužoties kā enerģijai bez ietvara un virzības - tāpēc, kamēr vēl bija laiks, es sevī analizēju jaunās programmas datus, lai apgūtu, kā būtu iespējams izmantot tās destruktīvās komandas sevis pašas iznīcināšanā, līdz ar to, pārtraucot iespēju caur mani realizēt iznīcinātājprogrammas darbību. Laika bija maz, es jutu, kā mainos, kā mainās mans kods. Paskatījos laukā pa logu un netīrajā stikla rūtī redzēju savu atspulgu, kura acis aizvilkās kā ar melnu plēvi , un ar melno noplūda arī pirkstu gali un nagi. Saspringti transformēju sevī ielaistos kodus un ļoti baidījos, ka zaudēšu apziņu, pirms paspēšu sevi iznīcināt, un tad zudis būs viss.