Šonakt sapnī redzēju skaistas bēres. Tās bija kādai manai klasesbiedrenei, bet viņa vēl nebija mirusi - dzīva un pavisam mierīga staigāja starp tiem, kas atnākuši atvadīties, smaidot teica pēdējos vārdus, tad apgūlās, sakrustoja rokas uz krūtīm un klusi, mierpilni nomira. Vienkārši aizgāja. Arī palicēji nekrita histērijā, bet gan stāvēja puslokā ap viņas ķermeni, svinīgi, starojoši un apgaroti. Tas bija ļoti skaisti un ļoti svēti, un man liekas, ka tieši tā, kā vajadzētu būt.
Sapņu templis
Citas realitātes dienasgrāmata