Šodien peldēju

Atvērusies nevis čakra, bet čakars

Šodien skumju diena. Es jau saprotu ka pieaugot jāatsakās no ilūzijām un sapņiem, bet nu vai tiešām tik traki? (Citās ziņās galīgi apnikusi tā šūšana, gribas dekorēt, nez ir tāds darbs kur var dekorēt no rīta līdz vakaram?)

Vakar mēģināju pati salabot šujmašīnu. Šujmašīnas galdam apakšā ir eļļas vanna, eļļas sadales sistēma šo eļļu uzsūc caur filtru un aizgādā uz svarīgām, kustīgām šujmašīnas daļām tās iekšienē un tāda kā blīve gar vannas malu nodrošina, ka tā eļļa netiek pie kuģīša un augšā uz šujmašīnas korpusa. Lūk šī blīve vecuma un (????) ietekmē ir sacietējusi un palikusi poraina un vairs nepilda savu funkciju, kas vēl būtu ok korpusa eļļainībai jo to es varu atcerēties noslaucīt, bet tas ka tā tiek pie kuģīša ir totāls dizāsters, tur pastiprināti krājas putekļi, kas tagad ir eļļaini, reizēm eļļa iekļūst arī kuģīša mehānismā un tad saeļļojas mazais zīdpapīriņš kas man nodrošina ka kuģītis nedaudz bremzējas un mašīna sataisa eļļainu diega čupu. Mēģināju šito izstāstīt mūsu meistaram uz izsaukuma, bet kā jau bieži vien viņš pateica ka neko nevar izdarīt (piemēram adatas lampu es arī pati pieliku jo viņš pateica ka to nevar izdarīt, bet es tomēr izdarīju). Apdomāju dažas iespējas un atradu kreiso risinājumu. Lai izņemtu veco blīvi man būtu jāiztecina visa eļļa no tās vannas un pati vanna iespējams jāizmazgā ar benzīnu (?) Bet tas šobrīd nav iespējams jo mūsu viduslaiku projekts jau tā paņem no manis pārdivpadsimt stundas darbā katru dienu un dīkstāve nepieļaujami nozīmētu kavēšanos, īsāk sakot, madariņa atstiepa savas loga blīves un es tur tās ieklāju gar maliņu, šodien pagāzu šujmašīnu un izskatās ka būs nostrādājis, vismaz tā vannas daļa kas ir zem kuģīša ir sausa, bet nu redzēs, kā arī skaidrs ka šāds risinājums nav ilglaicīgs, tapēc draugi, radi un citi zvēriņi, iesakiet labāku.

Biju komandējumā tallinā un kā jau kino: esi gatavs un gaidi. Bijām man mīļajā f honē iedzert džina kokteiļus un kaut kādā otrās elpas un turzas apvienojumā, kurā uzvilku trīs kleitas bet nevienu nenopirku. Tagad esam šūšanas plenērā (roku darbus paņēmām uz laukiem). Visādi citādi visu laiku gribas dažādi darboties, kungs palīdzēja ar gobelēna rāmi, iesāku zivju mētelim šūt klāt fliterus, nopirku galdu, noslīpēju un nolakoju tumšāku jau divas reizes, salaboju solu, ko nobeicēju ar zaļo beici, izpļāvu taku līdz tualetei un ap aku, uztaisīju vakariņas, vienīgā nelaime: paņēmu līdzi likās nelasītu grāmatu, bet tā ir lasīta, ir, šausmas, vietējā izvēle: grāmata par biškopību, kampanella, hjūms vai monteņa esejas.

Jātaisa akai jauns vāks. Vai kāds to var? Varbūt es pati varu?

Situācija manāmi uzlabojusies jo tagad no zāles trimmerēšanas sāp visas rokas un elkonis vairs nav manāms

Citās ziņās: šodien beidzot atklāju peldsezonu.

No vēsturiskās šūšanas sāp elkonis.

Es zinu! Uzbliezīšu gobelēnu!