Dusmīgs
Ja gribas tā kā nekad vēl nav bijis tas kaut kas ir jāizdomā savā galvā nevis jāmeklē bildītes instagramā un pinterestā. Tas tā, ieteikums jaunajiem censoņiem.
Ja gribas tā kā nekad vēl nav bijis tas kaut kas ir jāizdomā savā galvā nevis jāmeklē bildītes instagramā un pinterestā. Tas tā, ieteikums jaunajiem censoņiem.
Beidzot sakasīju peso jaunam telefonam, esmu sajūsmā, to vien daru kā fotogrāfēju suni ar visām 10 pieejamajām kamerām.
Jūtos normāli. Vakaros iedzeru melatonīnu un ātri iemiegu, guļu aptuveni 10 h. Pa dienu labi padarbojos, arī mājās visādas lietas iet no rokas. Aizgājuši daži pašas projekti, viens īpaši daudzsološs. Remontējam v. mammas lauku mājā dažas istabas. Sunītis vesels. Netraucēti izjūtu dažādus skaistumus: kā putni lido aiz dzīvokļa loga, kā lietus līst krustā, ļoti liels mārtiņrožu pušķis stāv piegriežamā galda vidū, v pamanījis ka saku ka gribu šitādas šokovafeles un tās man nopircis.
Šodien gāju pa asfaltu, pa meža ceļu, pa dubļiem, pa atkritumiem un tad pēkšņi izgāju jaukā norā pie dzelzceļa stacijas. Ceru ka tā arī būs dzīvē. (Šobrīd esmu miskastē)
Doma par jauno nodokļu režīmu vieš paniku. Mani ienākumi ir tik neprognozējami, ka reizēm man ir vanna pilna ar peso, reizēm jāgrauž galdam stūris, kur lai ņem to naudu ko katru mēnesi samaksāt valstij ja ir tie galda stūra mēneši?
Viena no lietām kas mani dzīvē visvairāk besī ir ka mani kāds kušina. Dārgie draugi radi un citi zvēriņi, es neesmu skaļa, tiešām, zvēru, nu tad kāpēc kad es reti atļaujos smieties HAHAHA nevis hahaha nu kāpēc jāsaka kuš? Kādēļ es nevaru aizņemt vietu pasaulē ar kaut kādu troksni, piemēram, ieraugot mīļu draugu uz ielas iesaukties (pat ne pārāk skaļi) INTAAAA? Vai arī, redzot netaisnību tomēr nedrīkst teikt: "hei šis nav ok!" Jo kuš kuš? Pie tam kušinātājas vienmēr ir par mani nedaudz vecākas vai vecākas sievietes.
Vakar naktī atdevām daļu no ribokas, palikusi aste, kas jāatdos nākamnedēļ, šorīt apdarīju kino beigas, vajadzētu tagad taisīt individuālos un vēl vienu cita kino kleitu (ļoti skaista zīda, vecrozā, slīpā diega) bet man nav spēka, gribas raudāt. Kā arī liekas ka visu mūžu tā arī nodzīvošu šitajā sasodītajā pilsētā un nekad man nebūs dārziņš, nu un visas parastās sliktās noguruma domas.