Lūdzu piedomājiet lai mēs dabūtu kora kleitu pasūtījumu. Vajag naudu un izskatās iedvesmojoši.

Pēdējās trīs dienas nejūtos īpaši veiksmīga. Izteikta stagnācijas un izolācijas sajūta, kas gan saistīta ar pašas un kunga tuvajiem eksāmeniem (man specializācijas praktiskā daļa un (ū) autoskolas teorētiskais, kungam īpaši sarežģītais doktorantūras eksāmens), kas noved pie tā ka nevienu nesatieku un nekur baigi neeju. Darbi arī nevedas, viss kā pret kalnu vai kaut kāds neiedvesmojošs + volejbolā satraumēju roku, nāksies izlaist divus vai trīs treniņus, kas ir bēēē vēē fuj.

Kopš esmu sākusi sev šūt vienu kaut ko mēnesī veikalos vispār neko vairs nevar nopirkt. Tiešām nezinu kādiem ķermeņiem domātas visas tās kleitas un kādām gaumēm.

Domāju ka cilvēki mani bieži pārprot, jo domā ka es rīkojos pēc kaut kādiem sliktākiem principiem un vadlīnijām.

Brokastīs iedzēru kafiju ar jumtiņu. Nekad vairs! Vai arī dienās, kad nav jāstrādā! Vai brīvdienās! Vai vakarā!

Kad laukos jau bijām ielikuši jauno logu un sagatavojušies vakarēt pierima vējš, logos atmirdzēja saulriets un pāri sabrukušajai kūtij parādījās košākā un pilnākā varavīksne kādu vispār atceros, nākamajā dienā cīnījāmies ar neglīto apmetumu iestādījām 2 krūmus 1 koku in 1 puķi.

Jūties pārāk priecīgs un apmierināts ar dzīvi? - paskaties dzīvokļu sludinājumus!

Kopš parevidēju vecos papīrus un atradu savus dzejoļus (dažus tik labus ka šaubas ka pašas) daudz domāju ka būtu jāatsāk bet atkal katru reizi kad pieķeros kam klāt viss liekas stulbs un sākās trauksme un jāpaguļ uz zemes lai pāriet. Acīmredzot esmu bijusi ļoti kruta savos septiņpadsmit, baigi žēl ka es to nezināju. Sestdien pie bābelītes ezera spēlēju volejbolu viens vietējais teica, ka vakaros pēc septiņiem visi nozūdot un laukumi brīvi (tā arī bija), šķiet ka maisiņam gals būs vaļā iekšā bumba un smiltis. Rīt braucu uz galda spēļu nometni, kas nozīmē ka netieku uz zyrņa bērēm ja vien kāds mani nevedīs ar mašīnu bet es domāju ka nevedīs. Kā arī: jau kādu laiku jūtos konstanti normāli, tikai jāpiestrādā pie pacietības, domāju varbūt tiešām izdosies uz tiem 30 pilnībā izvilkt galvu ārā no savas pakaļas, visiem iesaku!!!

Vakar jūrmalā spēlēju jauno stilīgo sportu: spaikbolu ar visādiem vasaras krāsas un temperimenta cilvēkiem, pēcdzimšanasdienas paģiras pagaisa saulē vējā un siltajā siltajā jūrā, šodien skaidrs ka esmu ārprātā apdedzinājusi plecus un sāp dibens.

Kā tāda tatjana sapnī redzēju lāci. Sapņu tulks jaunai meitai sola precinieku. Vai es esmu jauna meita?