Nedēļas nogalē sastapos ar superīgu ezi. Tas bija milzīgs un resns un kad es nesu to prom no ceļa kur brauc mašīnas viņš nevis sarāvās kamolā bet dusmīgi šņāca un spirinajās ar ķepām. Uzreiz iedomājos kā viņš šņikā iekšā maijvaboles un māca neķītrus jokus saviem mazbērniem mazajiem ežiem, kamēr viņa ezene skatās pa virtuves logu un groza galvu, bet iekšā smaida. Uz palodzes aug garšaugi, pie sienas bilde kur viņai mazs plīvurītis bet viņam, savukārt, cilindrs.
Šodien uzvarējām fotoorientēšanās sacensībās, daudz bilžu ar kungu un pavēlnieku lielākā daļa kā albuma vāciņi, urā.
Gribu vairāk telpaugus. Atdodiet man savas nevajadzīgās papardes un dracēnas!
Sapnī atkal bija jāpiedalās izrādē kurai biju gatavojusies bet protams galīgi neatcerējos kas jādara. Mājās beidzot vairs nekurina, bet par karstumu es nepārspīlēju: aizvakar redzēju kā kaimiņš mēģina atvērt jau atvērtu logu. Biju zemesgrāmatā kārtot dzīvokļa lietas. Vakar ar puspunktu uzvarējām erudīcijas konkursā. (Es zinu ka pēdējie ieraksti šeit ir bleh, sorī, pierakstu lai atcerētos lietas, noteikti varbūt labošos)
Ārā ļoti silts, bet mums kurina. Wtf? Redzēju pirmo taureni - dzeltens. Tiku vaļā no iesnām. Biju ar māmiņu uz kino, ar kungu skatījos f1 sacīkstes. Priekšā darbīga nedēļa.
Kas man liekas jocīgi: visādi mazi bērniņi skumst pēc agrākiem laikiem un runā par to kā viņiem vajadzētu kaut kur aizbraukt lai atkal (!) atrastu sevi. Draudziņ tu pat nezini kas tu esi, es savos tūlīt trīsdesmit nezinu kas es esmu, man vēl dekādes pašizziņas priekšā un dekādes pēc kurām ilgoties, tev arī, tev arī.
Visstulbākais jautājums cilvēkam kurš tikko saņēmies un atzinies ka šodien uzbrūk depris: kas noticis?
Paskaidrojums: nekas, bļaģ, nav noticis, tapēc jau depris ir depris ka nekas nav noticis bet viss ir slikti :(
Man ir ko teikt
Bet šodien plus 17, visiem patīk mana trakā putnu kleita un es nevaru izlemt, visu nopirkt, jeb neko nenopirkt atstājot peso gultai, kumodēm, sienas krāsām.
