Man ir ko teikt
Bet šodien plus 17, visiem patīk mana trakā putnu kleita un es nevaru izlemt, visu nopirkt, jeb neko nenopirkt atstājot peso gultai, kumodēm, sienas krāsām.
Šobrīd snieg, pilsētā iestājusies apokalipse, tramvaji nekursē, autobusi nekursē, visi veikali ciet, ielās neviens netīra, darbā neviena nav, kora mēģinājums atcelts, solists vemj, super, pasaules gals.
Visiem te brūnas acis un tumsnēja āda, esmu eksotiskā, ļoti garā sniegbaltīte visi lupī virsū.
Šodien gan ģeds Morozs atļerpatojis uz Francijas dienvidiem paskatīties kā viņa meitenēm te strādājas. Labi, papiņ, bet nu gan marš atpakaļ, man te sarunāts seksī randiņš ar pavasari.
Esmu šā tā sākusi saprast franciski, galu galā reālā valoda starp diviem cilvēkiem daudz citādāka kā tas ko māca internetā (šis zilonis ēd apelsīnu) nav tik silts kā biju domājusi bet protams ar jūsu mīnusiem ne salīdzināt, ielās ļoti daudz ubagotāju bet nevis tādi visādi skumji elementi, bet jaunieši ar suņiem, kuri, izskatās, ielekuši kaut kādā piedzīvojumā. Dzīvoju smukā mājā pirmajā stāvā, daudz ēdu kruasānus, esmu jau noskatījusi vairākas dāvanas mīļajiem mājās, darbi rit uz priekšu, alles gutt tikai uztraucies par omi un opi, bet tas loģiski
Jāpako mantas lai dotos komandējumā bet es negribu neko pakot, lai pašas pakojas!
Ar labu clvēku palīdzību noskaidrojās ka mans milzīgais augs ir difenbahia, lai slava šiem cilvēkiem un difenbahijai!
Tā nu mums ir internets, esam oficiāli pārvākušies. Urā! Divas istabas, fantastisks skats, virtuve atsevišķi ar cepeškrāsni vannas istaba ar vannu un komplektā milzīga puķe, par kuru ļoti uztraucos jo nezinu kā kopt un ko jo pat nevaru internetā atrast kas tā par puķi, kad būs brīvāks brīdis ielikšu bildi. Ciba, help!