Nedēļas nogalē sastapos ar superīgu ezi. Tas bija milzīgs un resns un kad es nesu to prom no ceļa kur brauc mašīnas viņš nevis sarāvās kamolā bet dusmīgi šņāca un spirinajās ar ķepām. Uzreiz iedomājos kā viņš šņikā iekšā maijvaboles un māca neķītrus jokus saviem mazbērniem mazajiem ežiem, kamēr viņa ezene skatās pa virtuves logu un groza galvu, bet iekšā smaida. Uz palodzes aug garšaugi, pie sienas bilde kur viņai mazs plīvurītis bet viņam, savukārt, cilindrs.