paradoksi un citi sasaluši dārzeņi

ilgonis vilks šodien stāstīja par visumu. kas bija ļoti interesanti - ja visums ir galīgs un, piemēram, sfērisks (kaut gan bezgalīgi liels, cilvēka prātam neaptverams) tas nozīmē, ka, ja visu laiku ietu vienā virzienā var nonākt vietā no kurienes sākts iet (kaut gan visticamāk nevar, jo visums vienkārši beigtu savu eksistenci pirms paspētu tā izdarīt). sanāk ka tas, kas ir vistuvāk ir arī vienlaicīgi vistālāk un pilnīgi nesasniedzams. tad viņš sāka stāstīt par tārpucaurumiem un to ka iespējams arī pa fikso, šortkats, hoģikiem un tautas takās.