sirdnA

bija baisā pauze iestājusies.
tikko izlasīju Olli Jalonena "14 mezgli līdz Griničai". interesanti gan no sižeta, gan formas, gan būtības, vienīgi sajūta, ka uz beigām nogurst gan varoņi, gan grāmata.
tagad iesāku Ābeles Dunu. pēc pirmajām nodaļām vēl pagrūti spriest, kaut gan man visi viņas darbi pārsvarā patīk, īpaši, ja iešūpojas un vairs netraucē vietumis pārmērīgais liriskums.