Kalvīno "Neredzamās pilsētas", kas ir ļoti, ļoti skaisti. Bolanjo, kas ir... emmm... īpatnēji. Visādas mūsdienu latviešu literatūras. Protams, Andreju Upīti, ko, jāpiezīmē, iesaku arī citiem.
Nē. Bērnībā jau tikai Sūnu ciema zēni, pēc tam vidusskolā Zaļā zeme, dažas noveles un kaut kas no traģēdijām. Bet viņš savos gandrīz simts mūža gados un gandrīz septiņdesmit pie pilna prāta rakstīšanas gados ir sabliezis vezumiem vien, un daži gabali ir krietni labāki par skolā piedāvātajiem.
Sievieti es videnē lasīju Zaļās zemes vietā, mums bija izvēle. Dabūju to biblenē, kad palūdzu "kaut ko no Upīša, pēc iespējas plānāku" :)) Bija tīri laba.