Vispirms es vairs nejaudāju ne vārda uzrakstīt bez drukas kļūdām, viss jāpārlasa pa 10 reizēm. Tad tekstos neuztveru ne pusi informācijas. Man teikto arī pa lielam laižu gar ausīm, lai gan pašam liekas, ka cītīgi klausos. Nē, es lasu un klausos cītīgi, tikai lielāko daļu no manu dilstošā uzmanības un intelekta resursa apēd Apvienotais tarakānu orķestris manā apziņā. Pamatā dzirdu tikai to.
Polārlapsa un sabrukums, ka es saku. Kad mani satiksiet, apžēlojieties par nesakarīgi vervelējošo vīreli, iedodiet viņam kādu maizīti (ar aknu pastēti, ja drīkst) pagrauzt, varbūt padzerties arī, ej nu sazini, kad es to darīju beidzamo reizi.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}