Sat, Sep. 17th, 2016, 08:50 am

Palasīju cibas sarunu par dievu. Saruna kā jau saruna. Neatbildēšana uz uzdotajiem jautājumiem, atbildēšana uz neuzdotajiem, toties iedomātajiem, piesiešanās vārdiem un apsaukāšanās. Man liekas, par dievu labāk runāt personīgā sarunā, nevis internetā un drukātā tekstā. Lasītais teksts galvās atskan pašu balsī un intonācijās, tāda saruna ir vēl vairāk saruna ar sevi pašu, nekā saruna parastā, ar skaņu un attēlu, un 3d.

Sat, Sep. 17th, 2016, 03:11 pm
[info]unpy

Da nu. Personīgā saruna ar jebkuru dievu parasti vistomēr ir nepamatotām vēlmēm apkrauts monologs.