sirdnA

Rīta kontemplācijās par lietu dabu apskatīju kāršu paciņu, kura divas reizes bija izmantota zoles spēlēšanai. Tas ir, daļa kāršu nebija lietotas nemaz, ar otru daļu pāris vakarus bija spēlēta zole. Atšķirība ir visai jūtama.

Kontemplāciju turpinājumā vēroju Rīgas ūdens rēķinu par lietus nodokli, kurā paziņots, ka, tā kā manu īpašumu nebija iespējams (vārdi pasvītroti) apsekot, par koeficientu taps ņemts tas un tas. Pakontemplēju par savu neieņemamo cietoksni, pret kuru trīs mēnešus bez ēdiena, dzēriena un sievietēm dauzījās Rīgas ūdens inspektori, nesekmīgi pūloties to apsekot. Pakontemplēju par visiem tiem paziņojumiem papīra, papirusa, pergamenta un elektronu formātā, kuri, laikam, nāca straumēm vien, bet kaut kā aizskalojās garām. Tad aizvizinājos uz darbu, turpinādams prātot par apziņu un superego, un citām lietām, par kurām piedienas kontemplēt neapsekojamas pils īpašniekam.