Mani drusku pārsteidz visādi, es atvainojos, rasistiski izgājieni Latvijā. Nevaru iebraukt, kāpēc jābrauc augumā kaut kādiem Ceilonas pakistāņiem, lai vācas prom? To pakistāņu te ir cik? Daži desmiti?
Es varu saprast nepārvaramo vēlmi slapināt visādus negroīdus un tumšādainākus eiropeīdus, sacīsim, tai pašā Vācijā, kur pilsētā no pieciem pretīmnācējiem četri ir savāda izskata, stulbi ģērbušies plandošās lupatās un pufaikās, un trenūzenēs un vervelē kaut kādā pretīgā nevalodā. Vai arī vīsta dūrītes, vicina nūjiņas un dedzina svešus autiņus. Nau labi kauties, es zinu, bet to varu saprast. A ko tie daži čurki ir nodarījuši Rīgā? Viņi te pazūd kā pirdiens viesuļvētrā - ne viņi taisa savas bandas, ne viņiem ir savi klubi, kuros visus baltos akurāti atspārda, nekā. Viņi pat vēlēšanu tiesības neprasa un viņu Čurkijās Latvijas vēstniecības neapmētā ne ar ko.
Bet nupat laikam sapratu. Viņi ir mazi, melni un pelēki un tāpēc visādi kuļigāni jamos var apsaukāt un pa reizei iespert. Tētismamma kuļigānus nemīlēja un apbižoja, tāpēc viņiem tagad tā jārīkojas.
Cik prasti no kuļigānu puses.
Jes. Pēcpusdienas antropoloģiskā kultūranalīze pabeigta, atgriežos pie saviem tiešajiem pienākumiem.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}