sirdnA

No atmiņu stāstiem secinu, ka 1991.gada janvārī esmu bijis izcili veiksmīgā laikā un vietā. Ne bērnu, kuri bļaudami ķertos kājās un vilktos no pakaļas, ne vecāku, kuri bļaudami ķertos kājās un vilktos no pakaļas, ne mobilo telefonu, pa kuriem nepārtraukti zvanītu un bļautu vecāki un bērni. Toties patīkama kompānija un viesmīlīga Vecrīga.

Arī interneta ar tā dezinformācijas lavīnu nebija. Ja tanks, tad tanks, ar aci saskatāms objekts, nevis sazin kas, ko redzējusi tante Bauskā, īstā vārdā Ahmeds Petrovičs.