Fri, Aug. 14th, 2015, 10:06 am

Pulkstenis ir pusčetri no rīta, es savā džipā (ir gana tumšs, lai Hjundaja krosoveri varētu uzdot par džipu, turklāt tas piešķir stāstam papildus dramatismu, karoč, atšujās, džips un cauri), vārdu sakot, savā limuzīnā pārvedu mājās apburbelīgu blondīni, kuras sabiedrībā ir nomēļotas un noķiķinātas vairākas stundas (ok, tur bija vēl krietns bars, kurš daļēji sastāvēja no dažādu matu krāsu daiļavām, bet tas nav būtiski, jo mēs tiecamies iegūt dramatisku efektu, jo šis ir kaut arī maziņš, tomēr stāsts, un māksla prasa maķenīt pārspīlēt lietas).

Tātad.

Pulkstenis ir pusčetri no rīta (šis gan ir balta patiesība), es savā džipā pārvedu mājās burvīgu blondīni, kuras sabiedrībā ir nomēļotas un noķiķinātas vairākas stundas.

Jamā iztraušas no mašīnas un saka: "Paldies, Andronkul!"

Braucu uz savām mājām un prātoju par visa esošā bezjēdzīgumu.

Fri, Aug. 14th, 2015, 02:55 pm
[info]fjokla

nu, ja ticam šivam, ņeļubiš sebja. Navtev uz nesēja gana mīlas uz sevi, tāpēc arī uz ekrāna nav. Īzī :D
Betnu, tā, ja nopietni, ta turies, brāl, ganaju! (nākošreiz tēmē uz tumšmatēm, moš tās labāk novērtē

Fri, Aug. 14th, 2015, 03:15 pm
[info]sirdna

kādam šivam?

Heh, kāda tur reize. Es vedu jumpravu pilnīgi šķīstu motīvu vadīts, tikai nodēvēšana par onkuli man kaut kā iespriedās dzirdes nervā un pēcāk maķenīt uzjautrināja. Kad pārstāju rīstīties.