sirdnA

Pulkstenis ir pusčetri no rīta, es savā džipā (ir gana tumšs, lai Hjundaja krosoveri varētu uzdot par džipu, turklāt tas piešķir stāstam papildus dramatismu, karoč, atšujās, džips un cauri), vārdu sakot, savā limuzīnā pārvedu mājās apburbelīgu blondīni, kuras sabiedrībā ir nomēļotas un noķiķinātas vairākas stundas (ok, tur bija vēl krietns bars, kurš daļēji sastāvēja no dažādu matu krāsu daiļavām, bet tas nav būtiski, jo mēs tiecamies iegūt dramatisku efektu, jo šis ir kaut arī maziņš, tomēr stāsts, un māksla prasa maķenīt pārspīlēt lietas).

Tātad.

Pulkstenis ir pusčetri no rīta (šis gan ir balta patiesība), es savā džipā pārvedu mājās burvīgu blondīni, kuras sabiedrībā ir nomēļotas un noķiķinātas vairākas stundas.

Jamā iztraušas no mašīnas un saka: "Paldies, Andronkul!"

Braucu uz savām mājām un prātoju par visa esošā bezjēdzīgumu.