Tue, May. 19th, 2015, 03:39 pm

Padomju laikos nekā nebija, bet visu varēja dabūt. Piemēram, mango sula. Kad tētuks pēc kārtējā plosta pamodās Jelgavas ātrajā palīdzībā ar sašūtu galvu (mēs tolaik pie Kuldīgas dzīvojām, mhm) un steidzīgi (imho, pa logu) emigrēja mājās, viņš tomēr tika iespundēts slimnīcā. Māmuļa, savukārt, nezkāpēc un es nestādos priekšā, no kurienes, sagādāja viņam mango sulu.

Kur viņa, ellē, to dabūja? Es tajos laikos biju divreiz mūžā redzējis banānu, kādi vēl mango mūsu nekurienē pa kreisi?. Kā arī, piezīmēšu, tā bija īsta sula, nevis tas ābolu un apelsīnu sulas atjauktenis, ko viņi mūsu dienās uzdod par mango sulu.
 Leave a comment | 34 comments

Tue, May. 19th, 2015, 04:09 pm
[info]zirka

man ir diezgan maz gadu un es neko daudz no padomju laikiem neatceros, un vispār neko daudz šajā dzīvē neesmu redzējusi, bonnas tajā skaitā. kastasira?
Parent - Thread - Reply

Tue, May. 19th, 2015, 04:33 pm
[info]le_minga

bõnas bija "nauda", kuru izsniedza jūrtniekiem, lai tie varētu iepirkties viņiem paredzētos veikalos...
-
vecākajai meitai pa bõnām dabūju tai bodē nopirkt vācu ražojuma piena pulverus zīdaiņu putriņām...
laikā, kad pat pašmāju Maļutka un Mališ bija uz izķeršanu :(
Parent - Thread - Reply

Tue, May. 19th, 2015, 04:51 pm
[info]zirka

skaidrs, paldies!
Parent - Reply