Parasti es katru rītu mostos minūtes desmit pirms modinātāja, valstos pa gultu, prātodams ēzeļa I-ā domas (Kādēļ?...Kālabad?...Nē, nopietni, nahren, a??!!) tad nokviecas mobilais, es ceļos augšā un, tā sacīt, uzgavilēju jaunai dienai un visai pasaulei kopumā.
Un tas ir labi, jo šorīt es jau aizdomājos līdz "Nafig?!", bet mobilais klusē kā klusais klusētājs. Jo izlādējies līdz pēdējai bezsamaņai. Piecēlos, paslavēju sevi par to, ka esmu nogulējis tikai 18 minūtes pāri noliktajam laikam un, tā sacīt, uzgavilēju.
Refleksi ir laba lieta. Nez, kā organisms skaita laiku? Sirdspuksti, elpa?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}