sirdnA

Nāk siema un augstums. Suņam pirmie Ziemassvētki, cerams, ka viņam negaršo egles. Viss pārējais, sākot ar kaķa kakučiem, turpinot ar sapuvušām ūdenszālēm, uzkožot pa zaļam kartupelim, beidzot ar liellopu trahejām, šim garšo.

Šai sakarā, vai suņiem vispār eksistē garšas izjūta? Cilvēkam, ja es pareizi saprotu, garšas sajūtas ir visai trulas - sāļš, salds, skābs, rūgts un nātrija glutamāts. Visas marinēto persiku, šokolādes un vītušu citronu nianses nāk caur degunu. Turpinot domu, salīdzinājumā ar suņiem mūsu deguns ir truls bluķis. Attiecīgi, suņiem it kā būtu jājūt vēl miljons smalkāku nianšu un, kas zina, varbūt par jāspēj atšķirt vīna šķirnes. A jamais ķeselē kaķa kakučus no kastes laukā un labprāt izmanto iespējas ielīst uz galvas miskastē. Man liekas, ka suņiem garšas izjūtas nav vispār. Vai arī ļoti perversa gaume.