Lietām ir tendence ilgt un vilkties. Sacīsim, pēdējie lībiešu valodas pratēji. Cik sevi atceros, lībiski runā divas simtgadīgas večiņas, kuras izdzisīs nākamotrdien trijos pēcpusdienā. Viņas to dara jau 40 gadus. Otrā pasaules kara veterāni ir, pēc visa spriežot, nemirstīgi. Kā bija antīku vecūkšņu armija, tā palika, jau 30 gadus vismaz. Vienu no maniem brālīšiem saldajos astoņdesmitajos armijā gandrīz piebeidza salūzusi vinča, kura bijusi noskrūvēta no kāda amerikāņu kuģa arī saldajos astoņdesmitajos, tikai deviņpadsmitajā gadsimtā. Es ticu, ka viņi to vinču salāpīja un tā vēl šobaltdien kalpo Ukrainas varenības stiprināšanai.
Kas reiz radīts, nemirst nekad.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
begemots