Wed, Oct. 26th, 2005, 01:31 pm

Neviens kaķis nekad nav rēkdams meties man virsū un mēģinājis nokost tikai tāpēc, ka es izskatos tam piemērots. Nevienam kaķim nevajag likt uzpurni, lai viņš nekropļotu nevainīgus garāmgājējus. Kaķi nevar uzrīdīt, lai tie sakož cilvēkus par uzjautrinājumu viņa tizlajam saimniekam.

Priekš kam vajadzīgi suņi? Varbūt vienīgi kā draugi tādiem eksemplāriem, ar kuriem cilvēki nedraudzējas. Suņus dresē - lai saimniekam būtu tā laimīgā sajūta, ka vismaz kāds viņu, uti, klausa.

Wed, Oct. 26th, 2005, 03:40 pm
[info]sirdna

Izņēmumi apstiprina likumsakarības!

Wed, Oct. 26th, 2005, 04:09 pm
[info]shelly

Kra kra kra. Un visi suņi, kas nekad mūžā nav izrādījuši ne mazāko agresijas pazīmi, to arī apstiprina, vai ne?

Wed, Oct. 26th, 2005, 04:28 pm
[info]sirdna

He, kuri tie būtu?

Wed, Oct. 26th, 2005, 04:39 pm
[info]shelly

Nu gan tu mani izbrīnīji. Man, godīgi sakot, neviens suns mūžā vispār nav meties pie rīkles, potītes vai citas ķermeņa daļas. Vienīgā sadursme, ja to tā iespējams nosaukt, man bija kādu triju gadu vecumā, kad es krustmātes "vilku" mēģināju pārtaisīt par zirdziņu lelēm. Visbeidzot tas nabaga kustonim tā apnika, ka viņš atņirdza zobus un uzrūca - pēc tam mēs abi ļoti ātri aizskrējām katrs uz savu pusi :)))
Suns ir sava saimnieka spogulis. Ja saimnieks ir agresīvs stulbenis, tieši tāds pats būs arī suns - jo viņš tāds būs uzaidzināts. Un diez vai tā būtu uzskatāma par suņa vainu.