sirdnA

Turpinās smalkā izklaide, pārvietošanās pa auto saloniem un autiņu testbraukšana. Teikšu, kā ir, Subaru Foresters ar "turbo" prefiksu dzinēja priekšā mani uzrunāja visnotaļ. Cena ne visai, bet braukšana uzrunāja gan. Es ar tādiem turbjiem līdz šim nebiju vizinājies un šitā turbmašīna, mja, tas ir ko vērts.

Līdz šim brauktās mašīnas izrādīja tādu kā minstināšanos. Tādu kā dīku prātošanu "kamdēļ?" un "kālabad?" stilā, tādi kā I-ā ēzelīši. Tu pagriez stūri, bet jūti, ka tai mašīnai tobrīd ir citi plāni, viņa grib braukt taisni, tikai viņai ir slinkums ar tevi strīdēties un ok, viņa pagriezīsies, ja nu jūs tā uzstājat. Kad tu nospied gāzi, mašīna kādu brīdi knosās, nolikdama malā adīkli, purpinādama un cerēdama, ka tu to kāju no pedāļa noņemsi un nekur nebūs jāsteidzas.

Jūt inerci, vārdu sakot.

Ar Subaru Forester šitādas lietas nenotiek. Kad tu pagriez stūri, jamais nepurpina, bet pagriežas. Kad tu nospied gāzi, jamais uzņem ātrumu, momentā, bez pauzes un aiztures. Nevis sten, pukst un vaimanā par mazo motoru un mazajiem zirgiem.

Uzrunāja visnotaļ.