sirdnA

Gy. Es esmu traki maigas dabas cilvēks, pa ietvi eju, modri sarāvies čokurītī un skanēju apkaimi, vai netuvojas velosipēdists. Velosipēdistus es cienu un godāju, cik vien mana riebīgā dvēsele spēj, totāls respekts, nudien.

Bet tas izdzimtenis, kas pa Valdemāra ielas ietvi (ne pa to pusi, kur ir veloceliņš, protams) laida, gaiņādams gājējus ar saspiesta gaisa signāltauri, nav pelnījis ne godu, ne cieņu, vispār neko, pat sava stulbā suņa mīlu viņš nav pelnījis. Lāsts pār viņu.