Tā, tuvojas likteņpilnais moments, kad es dodos atvaļinājumā. Uz trim nedēļām, nudien! Ārkārtīgi satraucoši, patiesībā. Plaukstas, lai, svīst. Sirsniņa mētājas pa krūšu kurvi kā zvirbulīc pa viesistabu. Būt kontroles frīkam ne vienmēr ir tik pacilājoši un līksmi, kā tas šķiet no malas.
ļoti pareizi, man akal krosu neliek, man akal tas organizatora krusts jānes un jādala tās maikas un trīsdienas pēc kārtas jāļauj raustīt sevi uz visām pusēm un jājūtas vainīgai par nepareiziem kartupeļiem, sieriem un bietēm, vārdsakot, viss vienmēr tāds riebīgs, tik nezkālab pēdējā dienā nav nevienam vairs ko ēst, aiz riebuma tieši aprijuši:D Laigan šogad izstās tā slābani, man pieteikušies 33 dalībnieki, kas ar pagājšgada simtu tāds izsmiekls vien, laigan es lieku uz pēcjāņu depresņaku:)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}