Wed, Jul. 27th, 2011, 12:49 pm

Preambula - seriously, dude, kā ir iespējams lasīt grāmatas "kaut kur dārzā"?

Grāmatas un mietpilsonība.

Es zinu, ka ir cilvēki, kuri mēdz lasīt grāmatas pludmalēs, vannās, mežos, dārzos un citos dabas un sadzīves objektos. Esmu iemēģinājis šīs vietas un atzīstu, ka tas viss ir nieki un dzīšanās pēc vēja.

Pirmkārt, vairumā šo vietu nav, kur apsēsties. Zeme neder, vismaz ne man. Uz zemes varu ar panākumiem gulēt, bet sēdēt bez atzveltnes es esmu mēģinājis un atradis to par neiespējamu esam. Ja arī izdodas apsēsties uz zemes, sasprindzinātajai presei trīcot un mēģinot noturēt manu rumpi vertikāli ar vienu drebošu rociņu, nekāda iegrimšana grāmatā nesanāk. Atspiesties ar muguru pret kādu koka stumbru? Es pamēģināju, koku stumbri ir cieti un nelīdzeni un sagādā sāpes un ciešanas. Kā arī tos apdzīvo visādi sīki riebekļi.

OK, pieņemsim, ka ir, kur apsēsties. Atveram grāmatu. Uzpūš vējš. Iekrampējamies lapās. Kaifs pakrīt zem nulles. Vējš pārstāja pūst, uzspīdēja saule. Lapa ir koši balta, jums nav saulesbriļļu. Grāmatu var lasīt aizvērtām acīm - paskatīties uz to pāris sekundes, tad aizvērt acis un turpināt redzēt lapas negatīvu, kurš iecepies redzes nervos. Pusstunda tādas izpriecas - un jūsu vecumdienas būs laimīgākas, jo būsiet akls un neredzēsiet sava ķermeņa pakāpenisko sabrukšanu.

Aizgājām no saules, ēnā un aizvējā, un tur pat ir, uz kā apsēsties. Kas tādās vietās piemājo? Pareizi, visa maza dieva radība. Pa grāmatu rāpo visādi dergļi, no zariem aiz apkakles krīt visādi mūdži, sajūsmā džinkst visādi knišļi. Odi sūc asinis aizgūtnēm.

OK, dzīve ir īsa, jāsteidz to baudīt, ejam mājās. Tur mums ienāk prātā iet vannā ar grāmatu. Es pamēģināju. Kaifs zem Kelvina nulles. Kāda jēga sēdēt ar sausu roku vannā, nevarēt pāršķirt lapu, jo otra roka ir samērcēta, abet grāmatas viltnieki taisa no papīra, kam mērcēšanās nenāk par labu. Brīdi pamocos, jūtot, kā asinis pamet augstu pacelto roku un satek kaut kur elkonī.

Apskatu sazilējušo roku, grāmatu, no kuras izlasītas apmēram divas lappuses, nospriežu, ka pat es neesmu pelnījis šo postu. Ārā no vannas.

Apsēžos normālā atzveltnes krēslā, iekārtojos ar ērtību un attaisu grāmatu.

Wed, Jul. 27th, 2011, 02:44 pm
[info]krii

Phe! Es tikko pilnas trīs stundas lasīju ārā. Guļus uz vēdera, viegli piepaceltu augšdaļu, balstoties uz elkoņiem un apakšdelmiem. Pusguļus uz viena vai otra sāna. Sēdus uz ķeblīša ar grāmatu klēpī. Sēdus uz dvieļa ar grāmatu starp ceļgaliem.
Neesmu kļuvusi nedz akla, nedz šķība, nedz vaboļu noēsta.

Wed, Jul. 27th, 2011, 02:58 pm
[info]sirdna

ir vēl hatha jōgi Tēvijā!

Es šitādā pozā (Guļus uz vēdera, viegli piepaceltu augšdaļu, balstoties uz elkoņiem un apakšdelmiem) izturu apmēram trīs minūtes. Un tas bija sen, kad es biju jauns un sprauns. Gauži mugura īd.