Fri, Mar. 4th, 2011, 01:04 pm

Niekus melš par to domu spēku. Es katru dienu ar cerību mēru temperatūru un kunkstu, kaut reiz būtu saslimis, vai?! Ne vella, organisms saka, ka domas viņu nekrata. Pat plaušas, mana parastā cerība, strādā bez aizķeršanās, nevienas štrunta iesnas, nekā. Pat ikziemas bronhīts, sukulents, mani neievēro. A es varbūt gribu būt slims!

Nu, kāpēc es nevaru valstīties pa gultiņu, rimts un apskaidrots, ar kolosālāko iemeslu valstīties pa gultiņu rimtam un apskaidrotam - jo esmu slims!

Nekā. Ja arī valstīties tad tikai kristīgo vērtību (muna vaiņe, muna vaiņe, muna vysleloko vaiņe!) grauzts un mocīts...cūcība.

Sūds no tā domu spēka. Pat ne sūds, no sūda vismaz roze barojas. Ja kāds grib iebilst, apsolos vismaz piecas minūtes iebildēja virzienā projicēt savu runci, vienmēr gatavu uz mazām blēņām.

Fri, Mar. 4th, 2011, 01:23 pm
[info]bozena

Viņutēvs, tu takš vari augsti teikt to Kungu, vai to konkrēto tevi apkalpojošo struktūrvienību (enģeli), ka viņam iraid tik laba humora izjūta un smalks takts.
Es bīstos pat iedomāties par to, cik jauki būtu pavāļāties gultā, un lai citi pienes man tēju ar bulkām, jo mans Visuma kanāls droši vien mani apgādātu ar kādu briesmīgu vainu. Pagājušo gadu šādā vīzē vinnēju plaušu karsoni.

Fri, Mar. 4th, 2011, 01:28 pm
[info]sirdna

Manas laimīgākās bērnības atmiņas saistās ar plaušu karsoni!