sirdnA

Jā, tieši vēlme uztvert apkārtējo pasauli pēc tās pašas shēmas, pēc kuras to uztvēra vectēvs, rada šos "vēsture atkārtojas". Tas ir tāds pašaizsardzības reflekss "ai, nekas jau nav mainījies, varu darboties, kā ierasts", kas, protams, ilgtermiņā, cilvēka sugas līmenī, ir tikai labi.

Un, globāli ņemot, gan jau, ka vēsture atkārtojas - civilizācijas izveidojas un pazūd, visums izplešas un saraujas, ledus laikmeti uznāk un aiziet. Drusku apšaubāmāk tas kļūst tad, kad tiek apgalvots, ka "vēsture atkārtojas" par kaut kādiem salīdzinoši mazsvarīgiem procesiem, kas notikuši salīdzinoši īsā laika posmā, izceļot procesa atsevišķo detaļu un salīdzinot to ar cita procesa līdzīgo detaļu. Tādā veidā var dajebkur "atkārtojamību" saskatīt.