sirdnA

kukažiņas vispār ne ar ko nevar pārsteigt.

Šai sakarā nevaru neatcerēties stāstu par kādu padomju milicijas majori, kuru kaut kur saulainajā Čurkestānā bija nospēruši pāris džigiti un pārveduši mājās ar seksuāliem mērķiem. Dāma sāka bļaut, uz ko džigits viņai mierīgi paskaidroja, ka var bļaut, cik grib, Gogi te visi pazīst un palīgā nenāks. To paziņojis, Gogi izģērbies un tapis redzams visā savā gogībā. Dāma, redzot gogību, ir sākusi zviegt un gribējusi zināt, vai tiešām Gogi viņai, milicijas majorei, ar kaut ko tādu grasās nākt klāt? Viņa atkal sākusi bļaut, mol, cilvēki! te Gogi dzīvo, jūs viņu pazīstat, jūs zināt kāds viņam tas mazais draugs ir?!

Uz ko džigits ir sarāvies vēl sīkāks un fiksi palūdzis dāmai aizvērties, iesēdinājis mašīnā un aizvedis atpakaļ, kur paņēmis.

Kukažas ir nepārsteidzamas.