sirdnA

Punduri valda pār pasauli.

Stāsta, ka iepriekšējā pasaules kara laikā, kad Vācija bija savākusi zem sevis Dāniju, Nils Bors (viens šausmīgi gudrs dānis), tā vietā, lai pavadītu laiku lēģerī un barotos ar koku miziņām, dzīvojās pa savu Kopenhāgenu un niekojās ar zinātni. Tā kā viņa zinātne grozījās bīstami tuvu ātoma bumbai, kaut kur 1943.gadā punduri viņam izteica piedāvājumu, no kura viņš nespēja atteikties - vai nu šmaukt prom uz brīvajo taisnības un demokrātijas pasauli, vai arī saņemt cirvi savā pārmēru gudrajā bietē. Nu, labi, to piedāvājumu es izdomāju, bet veselais saprāts un turpmākās punduru izdarības ar zinātnieku liecina, ka bez kaut kā tamlīdzīga tā lieta nenotika vis.

Jamo aizšmugulēja uz Zviedriju, kur angļu lidmašīna uzņēma Boru savā klēpī, lai vestu uz Angliju. Savādas apstākļu sakritības dēļ tas nebija komfortabls aviolaineris ar pupīgām stjuartēm, bet gan lidojošas lāču lamatas ar tvaika dzinēju. Ķeblītis šai lidaparātā bija paredzēts tikai pilotam, kamēr nenovērtējami dārgo ģēniju iekārtoja akurāt uz bumbu lūkas un piekodināja ne par ko nekreņķēties. Ja nu kas, tad re, te būs austiņas, pa tām varat sazināties ar pilotu.

OK, lāču lamatas paceļas gaisā, lido, tātad. Pilots pa savu sakaru sistēmu pavēsta Boram, lai uzliek skābekļa masku. Nekādas atbildes nesaņem, arī pēc atkārtotiem brēcieniem - du jū anderstend mī, mazafaka?! Tā kā nav bijis iespējas aiziet un apskatīties, pilots laidis tik tālāk. Nolaižoties izrādījās, ka Nils Bors, par spīti punduru sazvērībām, nav atdevis galus, tikai pazaudējis samaņu. Izrādās, ka viņa biete bija ne tikai gudra, bet arī aplam liela un punduru austiņas viņam fiziski nav uzlīdušas galvā. Līdz ar ko viņš nedzirdēja pilota norādījumus par skābekļa masku un to attiecīgi neuzlika.

Par spīti punduriem, Nils Bors izdzīvoja un uztaisīja vēl daudz, daudz atombumbu!

A kāpēc viņš bija uz bumbu lūkas? Nujā, punduri nosprieda, ka, ja vācieši to lidmašīnu tomēr noķer un piedabū nosēsties, pilots attaisa lūku un zinātnieks ar nepieklājīgi lielu galvu un bez izpletņa nokrīt dažus kilometrus zemāk, kur sekmīgi izvairās no turpmāka darba vācu labā sakarā ar savu sašķīšanu lupatās.



Tādi viņi ir, tie punduri.