Ikdienā neko daudz no dāņu zemes neredzu. No ciema viesnīcas šļopšļop uz rūpnīcu, kur es pat nezinu, kāds laiks ārā, tad šļopšļop atpakaļ. Sestdien no savas tundras aizbraucu uz Ribe pilsētu, stāsta, ka vecākā pilsēta Dānijā. Veca gan - daudzsimtgadīgu māju cik uziet, pie tam normāli izskatās, kanāli un laivas, vikingu muzeji, kaut kāds ērmots saliktenis baznīcas vietā. Saulīte, visapkārt apmierinātu cilvēku bari. Smuka vieta.
Nedaudz savādi, esmu atradinājies ilgu laiku pavadīt kaut kur, kas nav mājas. Ja es redzu mitruma pleķi pie griestiem, atvieglots pie sevis aptveru, ka tā nav mana problēma. Neparasti tā.
Savādāk vieta, kā vieta. Varētu būt tā pati Zemgale - līdzenumi, lauki un vējš. Koki aug šķībi, prom no jūras puses. Vēja ģeneratori hipnotizējoši griežas.
Galvenā atšķirība - velosipēdus veikalos pārdod AR DUBĻU SARGIEM.
Neiedomājami.