Pavasaris tuvojas, putnīni čivina. Varētu viņš tā strauji uznākt, blākš un +15, vizbolītes, suņu sūdi un negaidīti plūdi (šogad ziema auksta pēc velna un sniega pāri jebkurai sajēgai - tad tak nekādiem sevišķajiem plūdiem nevajadzētu būt, vai ne?)
zini, nezinu. Šorīt gāju pa ielu, šie neparasti skaļi čivinājās. Laikam jau uz jumtiem. Neskatījos, lai krītošās lāstekas sasitas pret manu pakausi, nevis saduras acīs.