Wed, Jan. 13th, 2010, 09:28 am
MAS

Bērnības Rīga? Tās bija neona gaismas ("Gastronoms", "Grāmatas", "Apavi"), kuras apbrīnoju caur autobusa logu. Tās ir milzumgarās un augstās kāpnes, pa kurām kāpt uz dzelzceļa peroniem, kad braucām uz Latgali. Kafejnīca "Kamielītis", kurā allaž tika dzerta kafija, kad iebraucām Rīgā. Rīgas maize, tāds neliels saldskābmaizes kukulītis, pelmeņi, saldējums un skaņuplates - vērtības, kuras dzimtajā miestā nevarēja dabūt.

Un tramvajs. Pilnīga eksotika.
 Leave a comment | 14 comments

Wed, Jan. 13th, 2010, 10:16 am
[info]kangaroo

O, jā! Tādu saldējuma kokteili citur nevarēja dabūt. Nezinu, ko viņi tur lēja klāt. Vai tas bija dēļ īpašās atmosfēras...
Parent - Thread - Reply

Wed, Jan. 13th, 2010, 10:22 am
[info]biezpientaure

plūmju sulu, pēc oficiālās versijas.
tiesa, plombīrs tolaik varētu būt bijis savādāks.
Parent - Thread - Reply

Wed, Jan. 13th, 2010, 10:28 am
[info]kangaroo

Jābūt vēl kaut kam. Plūmju sulu ar pliku plombīru taisīja arī Madonā bērnu kafejnīcā "Pasaciņa", bet ne vella negaršoja tāpat. Varbūt, ņemot vērā daudz lielāko cilvēku plūsmu, "Sliekā" retāk sanāca miksera traukus mazgāt un tas piešķīra kaut kādu neatkārtojamu garšas buķeti...
Parent - Thread - Reply

Wed, Jan. 13th, 2010, 10:33 am
[info]sirdna

Visādi gadās. Ciema skolas virtuve bija visāda, bet tik gardu tēju, kā viņi tur katlā (tīrā!..8)) vārīja, es neesmu dzēris vairs nekad un nekur.
Parent - Reply

Wed, Jan. 13th, 2010, 11:17 am
[info]biezpientaure

nuja, kautkas no vorčestras mērces estētikas :)
Parent - Reply