Cik saprotu, kad žurnālists skaidri nezina, kas viņam jāslavē (maizes tēvs/māte) un kas jālamā (maizes tēva/mātes idejiskais/ekonomiskais ienaidnieks), viņš nevar normāli strādāt, viņam trīc roka un nerakstās materiāls. Ja nu uzraksta kaut ko tādu, kas bosiem nepatīk? Stress nepajokam.
updis. No otrajās puses, kad vietējais boss tiek izsperts laukā no kabineta, sajūtas kolektīvā nav līksmas. Es zinu, mums kantorī arī reiz bija tāds situācijs. Atnāca ārzemju mamma, pateica priekšniekam, lai savu mūli te vairs nerāda nekad un palūdza pamest telpas. Ak.
Ko nu es darīšu bez kvalitatīvas žurnālistikas (ourīlī?), nabaga nozombētais pelēkais es?
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}