sirdnA

Zobu kantoris ir ielaidis manī nagus, sauc pie sevis uz pārrunām. Piekritu, aizgāju pie zobu higiēnistes. Dabūju zināt, ka manas smaganas ir x reiz smukākas palikušas, abet apakšējos zobus gan vajadzētu pielabot, re, te ir caurums un šite arī.

Snaužu un prātoju, ka zobu higiēnas zinātne vēl nav pateikusi savu pēdējo vārdu. Higiēniste kviecina manus zobus, ik pa brīdim skrubina ar kaut kādu grābekli un tad uzpūš virsū ledaini auksta gaisa strūklu tā, ka pat mani mākslīgie zobi iesmeldzas, bet dabīgie krīt ceļos, lauza rokas un brēc uz debesīm.

Fēni mums ir, tagad vajadzētu aiziet līdz silta gaisa pūšanai uz dzīviem cilvēkiem.

Bet šodien neesot brīv ne kafiju, ne melnu tēju dzert, un vispār visādas krāsojošas lietas...ko tad lai es dzeru?!