Dieviņš ir mazulis. Pavasarī viņš pamostas līksms un apslapinājies, pa vasaru jārējas, jandalē un figurē, bet nu ir laiks iet uz ziemas čučumuižu. Un, kā jau nogurušam mazulim pienākas, viņš izmanto oktobri, lai gražotos, niķotos un kašķētos, mēģinādams visiem iestāstīt, ka nav noguris, līdz kādā novembra rītā aizmieg pusvārdā.