Pirmais septembris bija un pagāja. Eduards laužas mācīties, bet veči bremzē - nē, grāmatas nekrāmē somā, uz skolu tikai rakstāmos un lapas, pagaidām nekas nebūs jāmācās. Jā, ja gribi mobilo telefonu, tad labi jāmācās vairākas reizes no vietas, ar vienu pašu reizi nepietiks.
Aizvedu Eniju uz bērnudārzu, tie mazcilvēki pasākuši brokastis dot bez desmit astoņos. Visādi neredzēti bērni grupiņā un no rītiem paliek auksts.
Tā tā dzīve paiet.