|
October 21st, 2007
01:35 am - Quote of the day before yesterday
-Nē, nē, neiesim te pāri ceļam, aiziesim līdz pārejai. Jo es zinu, kā būs - es nevaru tik ātri paiet, bet jūs aizsteigsieties un atstāsiet mani vienu ceļa vidū, un mani notrieks mašīna. Tā parasti notiek!
|
October 18th, 2007
09:28 pm
Man šodien atkal atgādināja Tevi. Es tachu aizdomāšos.
Cik žēl, ka es nevarēju redzēt to meiteni.
Un ir jauns sauklis. Turklāt 312 dalās ar 3, 6, 12, 4, 24, 2, 13 un vispār. Tagad Nelabā skaitlis ir 312.
Current Mood: artistic
Current Music: Dargaard - Niobe
|
October 16th, 2007
07:41 pm - The Goddess
Pentagramma, piecstaru zvaigzne ar vienu staru uz augšu, ir populārākā no Lietuvēna krustiem. To sauc vēl arī par Dievietes zīmi. Ja augšup ir vērsti 2 stari, tā ir ragainā mednieka vai Dievietes Dēla zīme.
--------------------
Man ir tik daudz Dēlu, ka pašai prieks.
|
October 15th, 2007
08:57 pm - My curse.
Rudens nujau ir kļūvis pārāk auksts, lai es tajā dzīotu. Tā nestie saulrieti – tos es jau esmu palaidusi garām. Nav vairs neviena, bet varbūt vēl būs tad, kad es iedomāšos gribēt tos. Šis rudens vairs nav rudens – šis rudens ir ziema, pavisam īsta ziema, jo es jau jūtu tās smaržu visapkārt, tās stindzinošo vēsumu, kas pārņem visu būtību un sasaldē līdz pat kauliem. Es drebu, es ļoti drebu. Brīžiem, kā puiši ballītēs it kā netīši pieglaužas meitenēm, uzmācas attālas aizdomas, ka aukstums nav vienīgais vaininieks. Saritinājusies segās uz palodzes ar karstu kafiju rokās, ar krūzi – šī ir jau septītā šodien – mans skatiens vērsts tajā tālumā, ko nevar redzēt. Vismaz to nevar redzēt neviens, kas nav es...vai varbūt viņa. Es nezinu, vai viņa to būtu varējusi redzēt, ja būtu šeit, man blakus. Atceroties neviļus atplaukst vārgs smaids, ko reizēm ir grūti kontrolēt, tachu ne šoreiz – tas vismaz nesasniedz acis. Tomēr manas domas jau ir novirzītas no neredzamā tāluma aiz mirušām koku lapām un sarkanās gaismas, kas pieder vienīgi man. Arī viņa pieder vienīgi man, lai ko nu tur teiktu, viņa ir mana daiļā mēnesgaisma, mans vējš, mans brīnums - mana viss. Dzejnieki raksta par mūžīgo un vissvarīgāko, visdaiļāko – par rītausmu, debesīm, mīlestību, saulrietu, nāvi, mēness daili un krāsainajiem gadalaikiem -, bet, ja es būtu dzejniece, es rakstītu par viņu, par manu pārpasaulīgo Elizabeti, kuru nekad neemu saukusi par Lizu vai Betiju, bet gan par Erzsebeti, viņas vārda senāko variāciju, kas nāk, šķiet, no Rumānijas – jokojoties gan biežāk par Elli to saucu, tas ir tā mīļāk vai. Un mana Elle tad allaž tā pasmējās. Man patīk viņu sasmīdināt, jo viņas smiekli ir dzidri kā nevieni citi – tā skan mazie zvaniņi tikai ziemā. Viņa nekad neatzīst to. Tas viņā ir savādi – viņa allaž parāda sevi izturīgu, stipru un patstāvīgu, tādu, kurai nevajag svešu palīdzību, kura lieliski iztiktu pilnīgi viena, bez visas pasaules; un tikai vēlos vakaros viņa kļūst trausla – man viņa gan vienmēr tāda ir bijusi – viņa tad pieglaužas cieši man klāt un raud, raud ne par ko un klusē; un tad reizēm viņa, jau nomierinājusies, pēkšņi iekliedzas, nobiedēdama mani – viņa kliedz skaļi un sāpīgi, tiešām tik sāpīgi, ka es izjūtu katru sāpju pilienu viņā, un tad raud, tad viņa atkal raud, turpinot kliegt aiz sāpēm un nespējas tās izturēt. Mana mazā, trauslā Elle, kas allaž izliekas tik stipra, kliedz un lokās sāpēs, asarām plūstot pa viņas baltajiem vaigiem, svechu gaismas tumsā, lūdz pēc maiguma, pēc manis. Es nekad, nekad to neaizmirsīšu. Un tad es raudāšu uz viņas maigā, ne mazāk trauslā pleca.
Current Music: Enigma - Sadeness
|
October 11th, 2007
09:50 pm - Rekursija.
Snoflake = a lake of snowf (a noun).
Snowfall = cover everyone with snowf (a verb).
(c) Sister Night
--------------------------------------------------
Es riņķoju pa cirkulāru vienību.
Kā?
Current Mood: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/sad.gif) bored
|
October 4th, 2007
08:57 pm - In the farest North of the World...
Only the mirrors are cold enough to stand her gaze, to feel her light breath and to hear her voice. Only the mirrors are able to see. ANd only they can show her what is real and what is to be forgotten. The world.
She floats upon the breeze towards her mirrors - the coldest ones. Her heart is still as frozen still as nothing could be on this earth. She was called the spirit of the Snow, she, who was feared ages ago, was now nearly forgotten. Because any thing she touched was to die. Only the mirrors were cold enough...
***
Children's voices filled the streets of the village. They showed all the happiness the world could have. Nothing could make this world sad.
The girl was holding his hand in hers - it was deep winter and his touch warmed her up like nothing else. She enjoyed feeling his breath on her gentle, still childish in a way, skin. He also had the will to prtect this girl from whatever comes - he cared, oh he did. They were tired of laughing and hanging out with other kids so they just enjoyed each other in a silent conversation of their young souls - word would only spoil the moment. Afterwards he'd take her home and invite for a cup of tee. And she would say she had to wake up early for work the next day - and they would spend the rest of the evening watching each other through their opposite located windows.
|
October 3rd, 2007
07:00 pm - Atskaņu hronika.
Es jūtos vēl tā - nedaudz slikti. Bet man ir manas daiļās atmiņas. Nē, tās vairs nav tik personiskas, tās nav ar tādām sajūtām, jo esmu tam, šķiet, sen pāri, bet tik un tā to ir patīkami atminēties - 41 laimīgā diena. Es gulēju svešā miteklī, uz svešas gultas, izmētājusi matus pa to; visapkārt silts vējš spēlējās ar vasaru; pēcāk es lasīju žurnālu, gulēdama uz vēdera un saliekusi kājas ceļos - tā, lai krustotos, - un kustināju tās, kā to mēdz darīt mazas meitenes. Jā, es jutos maza un trausla, kā man patīk. Bija tik sasodīti silti, tik droši, tik nežēlīgi skaisti. Žēl, ka tā sen jau vairs nav, un tā vairs nebūs, žēl, ka nebija tā, kā varēja būt bijis, bet - - - paldies.
Es tik un tā ilgojos.
Current Mood: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/thinking.gif) nostalgic
|
September 25th, 2007
08:36 pm
Viss ir tik vienkārši, vai ne?
|
08:36 pm
Quote of the Day
When you see what some women marry, you realise how they must hate to work for a living.
|
September 23rd, 2007
10:30 pm - Sviesta cienīgi.
* * *
-Mans Debesu Tēvs, lai svētīts Tavs vārds un, lai vara Tava ir uz zemes kā debesīs. Piedod man grēkus manus kā es piedodu tiem, kas grēkojuši pret mani. Glāb manu dvēseli no naida un ļaunuma....
-Ko tu dari? Saki, Nikolaine, ko tu šeit dari, nepateicīgā?!
Skaista meitene asinssarkanā kleitā uz ceļiem stāvēja pie altāra, kas atradās kādā tumšā istabā, kura līdzinājās pagrabam, tajā nebija logu. Istabā bija ļoti auksti. Viņas ceļi bija noberzti asinīs pret auksto akmens grīdu.
-Neko, saimniek, es vienkārši....
-Tu lūdzi Dievu?!-Nervozi, ar izsmieklu balsī gandrīz iekliedzās vīrietis, kas tikko bija ienācis istabā.-Atjēdzies, Nikolaine, tu esi vampīrs, nešķīsts radījums, tev nav pat dvēseles!-nu jau rēca vīrietis.
-Piedodiet, saimniek, Saimon, piedodiet, tas vairs neatkārtosies,-knapi dzirdami nomurmināja Nikola nolaidusi acis. Viņa piecēlās un sāka virzīties uz durvju pusi.
-Ak, Nikolaine....-Iesmējās Saimons un pirmais izgaisa no telpas, nepapūlēdamies izmantot durvis.
-Man ir dvēsele, Saimon!-klusām nošņācās Nikola, pamezdama skatu uz durvju pusi,-viņa man to dāvāja,-Nikola iekrita blakus stāvošajā krēslā, pa viņas baltajiem vaigiem ritēja asaras.
* * *
Lūk, ko cilvēks var uzrakstīt 12 gadu vecumā.
|
|
|
|