Piedodiet man, taču, uzrakstīts Jūsu vārdiem, tas viss izvēršas par kaut ko tik ļoti skaistu.

(Reply to this) (Thread)

Tie ir tikai vārdi. Tikai burti. Tas viss beigu galā neko nenozīmē. Tāpat kā es pati.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt, kaut arī pēdējam teikumam es nekad nedz noticēšu, nedz spēšu piekrist.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Savādi. Jo es tiešām lielākoties pastāvu tikai kā bezjēdzīgu burtu rinda uz svešiem monitoriem. Tātad arī man pašai nav jēgas. Es pat vairs neesmu droša, ka pastāvu arī kādā citā formā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tie nav bezjēdzīgi, vismaz tajos nav mazāk jēgas, kā manos vai jelkuros citos burtos, simbolos, domās. Tātad - ja Jums nav jēgas, jēgas nav arī nekam, vai nevienam, citam. Es zinu, ka pastāvat arī saredzamā un sadzirdamā veidolā. Es vēl atceros, un turpināšu atcerēties, es apsolu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Agrāk pastāvēju, iespējams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jūs esat, ticiet man.

No otras puses - kas gan būtu es, lai norādītu kādam, ka tam būtu man jātic. Jo vairāk tādēļ, ka pats ticu jo dienas, jo mazāk.

(Reply to this) (Parent)