Mental Asphyxia - Post a comment

December 16th, 2007

11:08 am - Wish to resist.
Kas ir vēlēšanās? Kur tā rodas?

Viss ir īsts, ko Tu iedomājies. Bet, tiklīdz Tu to iedomājies, tas vairs nepieder Tev, tas kļūst par bezgalīgā labirinta sastāvdaļu. Bet šis labirints ir taisne, un tajā Tu apmaldies. Apmaldies kopā ar to, kurš, iespējams, nekad nav vēlējies Tevi atrast. Tā ir vēlēšanās, jo tā it neko nenozīmē un it neko nekad nemainīs. Tur pazudīsi tur, pat ja vēlēsies tikt ārā...un šī vēlēšanās Tevi pazudinās.

Vai drīkst vēlēties?

Nekādā gadījumā. Tad Tu nemūžam netiksi laukā no labirinta atzarojumiem, ko pats būsi cēlis. Tu būsi apracis savu vienīgo pavedienu. Tāpat vien.

Kur atrodas brīdis?

Tavā personīgajā, bezgalīgi izlgstošajā murgā, kurš ir pietam arī cirkulārs. Turpat, kur pastāv Tavas kāpnes, kas līgojas, uz kurām Tu nekad nevari noturēties. No trešā stāva. Un arahnīdi, kas cēli riņķo pa šīm nolādētājām kāpnēm, jo arī tās, redzi, ir cirkulāras. Tas zirneklis, kuru Tu redzi - tas ir tas pats, ko Tu jau redzēji. Bīšties!-un šīs bailes būs Tavs nenovēršamais brīdis. Tikai mirklī pastāv burvība. Un tikai šausmās pastāv mirklis.

Kas ir laime? Kam tā vajadzīga?

Laimes nav, jo tā nevienam nav vajadzīga. Viņiem vajag baudu un brīdi, jo viņi vēlas, lai būu laime. Bet viņiem to nevajag, nē. Laime ir tas, ko Tu nevarētu aizsniegt, ja tā eksistētu. Tu nekad netiktu cauri savam labirintam.

Vai man būt?

Tev nav izvēles. Tu nevari kontrolēt. Iepriekšējā pieredze nerbojas, lai arī tas ir vienīgais, kas Tev patiesībā ir. No tā, jau atkal, nav nekādas jēgas. It ne mazākās. Mirušām lapām sienas bruks virsū vienmēr, lai cik zilas tās arī nebūtu. Vienīgi precīzā matemātiskā formulā, kuru nav iespējams uzraksīt, rodas šī atbilde. Kādreiz mēs visi to sapratīsim, lai arī tas nekad neko nemaina - tas, vai Tu saproti. Tu kāpsi uz grābekļiem, kas kļūs par Taviem personīgajiem mazajiem bubuļiem, Tu neapstāsies, līdz kamēr viss jau būs galā un Tu sapratīsi, ka nebija nekā vērtīgāka par to brīdi, no kura Tu atteicies. Tu nevēlies būt, bet Tu būsi. Un Tu to nepārprotami nožēlosi.

Sāp?

Vienmēr.
Sāpes ir labirinta nosacītajā centrā (kas nozīmē vienīgi to, ka tās tur ir neatkarībā no tā, kur tas ir), un tās izplūst visapkārt kā epidēmija. Daudzi tās nemana, citi pieņem, daži cīnās - visi ir vienlīdzīgi, visiem vienlīdz sāp. Sāp, jo citādi nevar. Sāpēs, jo Tu neko nebūsi sadzirdējis. Sāpēja, lai iemācītu elpot. Pazaudē savu elpu. Arī tad Tev joprojām sāpēs.

Vienu īsu brīdi mani pārņēma nepārvarama un neizsakāma laimes vēlēšanās, un es nolēmu nebūt, lai nesāpētu.

-----------------------------------------------

It's all wraped in plastic and honored by bright colours. Black vinyl. Mechanicaly powered toxic minds with overdrive engines. Distortion, dispropotion. It's poison for the soul. Cannot think now and then. Future-past is one with now. We will run by our virtual dreams. Run from the future-past. The fun is all in electricity. Hard drive error. System shutting down.

Reply